Morfoloģija un bioloģija. Krāšņs sīļa lieluma putns. Galva, kakls, vēderpuse un spārnu segspalvas gaiši zilas vai zaļganzilas. Virsaste un pleci tumši zili. Mugura brūna. Pārtiek galvenokārt no vidējiem un lieliem kukaiņiem. Bieži tup uz vadiem, stabiem vai koku galotnēs, no kurienes nolūko medījumu. Dabiski ligzdo melno dzilnu kaltos u. c. dobumos, bet pašlaik Latvijā gandrīz visas zināmās ligzdas ir būros. Dējumā 2–5 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Par mazuļiem rūpējas abi pāra putni. Gājputns, ziemo Āfrikas A un D daļā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Pireneju pussalas un Ziemeļāfrikas sniedzas uz austrumiem līdz Kazahstānas A daļai. Latvija ir Eiropas areāla galējie ziemeļi. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras (BirdLife International 2019; Keller et al. 2020). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā ievērojami mazinājusies, areālam atkāpjoties uz dienvidiem (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu būtiski mazinājusies. Tā acīmredzami turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu, taču tobrīd populācija jau bija pārāk neliela, lai šīs pārmaiņas novērtētu statistiski (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 116 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 1426 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2019). Sarūk arī Eiropas populācija. Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija sarūk visās Latvijas kaimiņvalstīs (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 14–16 pāri (28–32 pieauguši indivīdi). Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa populācijas tendence ir negatīva (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 52%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir skraji sausieņu priežu meži dažādu barības ieguvei piemērotu klajumu tuvumā. Nozīmīga ligzdošanas vieta ir Ādažu militārais poligons, kur militārā darbība ir izveidojusi specifisku mežu–virsāju–smiltāju mozaīku (LOB 2002; Dabasdati.lv 2023; DAP 2023). Paaudzes ilgums: 3,6 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, bet tā tiek medīta Vidusjūras reģionā un Arābijas pussalā (Brochet et al. 2019; BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijas populācija ir tik neliela, ka jebkura negatīva ietekme var radīt būtisku negatīvu iespaidu, piemēram, mežu caunu postījumi. Līdzšinējo populācijas lejupslīdi var skaidrot ar piemērotu barošanās vietu un lielu koku zudumu, taču šobrīd galvenais, kas ierobežo populāciju, ir lielu kukaiņu trūkums. Tas savukārt varētu būt saistīts ar mirušās koksnes trūkumu sugas apdzīvotajās teritorijās. Dzīvotņu zudumu var radīt arī sugas apdzīvoto teritoriju apbūve. Lai gan militārās mācības ir nodrošinājušas sugai piemērotas dzīvotnes Ādažu poligonā, tās var radīt arī traucējumu, kas negatīvi ietekmē sugu (Račinskis, Mārdega 2009; Finch et al. 2019; BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” zaļā vārna ir viena no izveidošanas mērķsugām Rāznas Nacionālajā parkā, dabas parkā “Pape”, dabas liegumā “Garkalnes meži”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Pēdējās desmitgadēs suga reāli ligzdo tikai pēdējās divās no minētajām teritorijām. Neliela atlikušās populācijas daļa ligzdo ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Rīgas tuvumā. Vienīgā putniem nozīmīgā vieta, kam zaļā vārna ir viena no mērķsugām, ir “Garkalnes meži” (Račinskis 2004), taču pēc pārskata sagatavošanas suga ir sākusi ligzdot arī putniem nozīmīgajā vietā “Ādaži”, kas šobrīd pēc nozīmes ir līdzvērtīga “Garkalnes mežiem”. Tiek veikts populācijas un ligzdošanas sekmju monitorings. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāturpina izlikt būrus, nodrošinot to aizsardzību pret plēsējiem. Jānovērš traucējums ligzdu tuvumā ligzdošanas laikā. Iespējams, ir jāveic pasākumi lielo kukaiņu pieejamības palielināšanai. Jāizstrādā sugas aizsardzības plāns.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. European Roller − Coracias garrulus. In Latvia, the distribution decreased significantly between 1980–1984 and 2000–2004. The decline continued between 2000–2004 and 2013–2017, but by then, the population was already too small to enable statistical evaluation. The AOO of breeding population is 116 km2, the EOO – 1,426 km2. The breeding population is estimated at 14–16 pairs (28–32 adult individuals). The short-term as well as long-term population trend is negative. Over three generations, the population has declined by 52%. The breeding habitat is sparse, dry pine forests in the vicinity of a variety of clearings suitable for foraging. The population of Latvia is so small that exposure to any adverse agents could have a significant negative impact, for instance, predation by Martes martes. The population decline that has been observed to date can be attributed to the loss of suitable foraging sites and large trees, but the lack of large insects is the main factor limiting the population at the moment. Habitat loss can also be caused by real estate development in areas inhabited by the species. Although military training has provided suitable habitats for the species at the Ādaži military training area, the training can also cause disturbances with a negative impact on the species. Monitoring of the population and breeding success is ongoing. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. To protect the species, the erection of nest boxes needs to be continued to ensure protection against predators. Disturbance in the vicinity of nests should be prevented during the breeding period. Measures aimed at increasing the availability of large insects may be required. A species conservation plan must be drawn up.
Literatūras saraksts
