Morfoloģija un bioloģija. Zaļganās henotēkas laponis virspusē parasti ir labi attīstīts, kārpains līdz graudveida, pelēkzaļgans līdz zaļgans. Fotobionts – stihokoka Stichococcus ģints aļģe. Apotēciji 0,7–0,9 mm augsti. Kājiņa 0,05–0,08 mm diametrā, izskatās melna, bet ar intensīvu dzeltenīgu apsarmi. Galviņa otrādi plati olveida vai lēcveida. Ekscipuls 0,16–0,23 mm diametrā, labi attīstīts un otrādi konisks vai reducēts, nepilnīgi attīstīts – kā valnītis apkārt macēdijam. Hipotēcijs otrādi plati konisks līdz puslodveida ar izliektu augšējo virsmu. Galviņa ar biezu dzeltenu apsarmi ekscipula apakšdaļā. Aski cilindriski. Sporas lodveida līdz plati elipsoidālas, 4,5–9,0 x 3,0–4,0 µm, ar raupju ornamentāciju (SLU Artdatabanken 2025; A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis nereaģē ar ķīmiskiem reaktīviem (Moisejevs 2016).
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Biežāk sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā, retāk Āzijā, Austrālijā un Dienvidamerikā. Līdz 2022. gadam Latvijā konstatētas vairāk nekā 70 atradnes visā valsts teritorijā (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Sastopamības apgabals (EOO) ir 56 743 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 208 km2. 2023.–2025. gadā pēc sugas izzušanas riska vērtējuma veikšanas novērojumu vietu skaits ievērojami pieaudzis (DAP 2025).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lieluma izmaiņām pasaulē, Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs. Latvijā reģionālā populācija ir vidēji liela – pieaugušo indivīdu skaits ir mazāks nekā 1000.
Biotopi un ekoloģija. Epiksīla suga. Aug uz stāvošas atmirušas skujkoku un bērzu koksnes (arī celmiem), retāk uz vecu platlapju mizas vecos dabiskos (skujkoku un platlapju) mežos un vecos parkveida biotopos (parkveida pļavās, parkos). Zviedrijā dod priekšroku ēnainām vietām ar augstu gaisa mitrumu (SLU Artdatabanken 2025). Suga sastopama praktiski visos ES nozīmes aizsargājamos mežu biotopos, kuros ir pieejams sugai piemērots substrāts (DAP 2025). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežsaimniecības pasākumi – atmirušas koksnes un vecu augošu koku izvākšana –, kā arī to izraisītas mikroklimata maiņas. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vairāk nekā puse atradņu ir ĪADT, piemēram, skaitliski lielas atradnes ir Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Mugurves pļavas” u. c. Lai saglabātu sugu, izveidots viens mikroliegums. Jāaizsargā sugas atradnes, nepieļaujot sugas apdzīvotās un tai potenciāli piemērotās atmirušās koksnes izvākšanu no meža, kā arī intensīvu mežizstrādi un citas darbības, kas maina dabisko mikroklimatu sugas atradnēs. Atsevišķos gadījumos jāpalielina lielizmēra stāvošas atmirušas koksnes daudzums. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Rolands Moisejevs*, Dace Stepanova, Polina Degtjarenko, Jēkabs Dzenis.
Summary. Chaenotheca chlorella is a cosmopolitan species. More common in Europe and North America. By 2022, more than 70 localities were identified in Latvia. The EOO is 56,743 km2, and the AOO is 208 km2. In 2023–2025, following the species extinction risk assessment, the number of observation sites has increased significantly. It is an epixylic species that grows on standing dead coniferous and birch wood (including stumps), but less often on the bark of old broadleaf trees in old natural forests (both coniferous and broadleaf) and in old park-like habitats such as wooded meadows and parks. The species is threatened by forestry measures – the removal of dead wood and old growing trees, as well as changes in the microclimate caused by these measures. It is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. It is a protected species in Latvia, and micro-reserves can be established to preserve its habitats. Its legal protection status must be maintained. More than half of the localities are in protected areas, for example, in numerous places in the Gauja National Park, and in the “Lubāna mitrājs” and “Mugurves pļavas” Nature Reserves. The species’ localities must be protected by preventing the removal of dead wood suitable for the species from the forest, as well as intensive logging and other activities that alter the natural microclimate. In some cases, it is necessary to increase the amount of large-sized standing dead wood.
Literatūras saraksts
