Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–20 (25) cm augsts lakstaugs. Gumi lodveida līdz eliptiski. Lapas 3–6, stublāja lejasdaļā rozetveidīgi satuvinātas, 2–8 cm garas, 0,8–1,5 cm platas, lancetiskas līdz iegareni olveidīgas; stublāja augšdaļā 3–4 īsas lapas ar makstīm, piespiestas stublājam. Vārpa 2–7 cm gara, cilindriska, skraja. Pieziedlapas 8–12 mm garas, lancetiskas, plēvjainas. Ziedi 4–10, smaržīgi. Apziedņa lapas (izņemot lūpu) kapucveidīgi sakļautas, purpurvioletas, ar tumšākām dzīslām. Lūpa trīsdaivaina, purpurvioleta, vidusdaļā gaiša, ar purpurkrāsas punktiem. Piesis 6–10 mm garš. Auglis – 8–12 mm gara pogaļa. Zied maijā un jūnijā (Cepurīte 2005). Vairojas ar sēklām. Uzzied 4.–5. gadā (Cepurīte 2003). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 10–500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Eiropas suga, atsevišķas atradnes Ziemeļāfrikā, Kaukāzā, Mazāzijas pussalā, Vidusjūras A krastā (GBIF 2023). Baltijas valstīs suga ļoti reta, Igaunijā reti novērota R daļā (Kuusk et al. 2003). Lietuvā ir tikai 18 novērojumi pēdējos desmit gados, sugas izplatība ir ievērojami samazinājusies (Uogintas 2021). Latvija atrodas tuvu sugas areāla ZA robežai. Sastopamības apgabals (EOO) ir 692 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Izzudusi atradne dabas parkā “Silene”. 2023. gadā suga nav atrasta dabas liegumā “Užava”, kur tā bija konstatēta 1991. gadā. Dabas liegumā tā netika atrasta arī 2018. un 2025. gadā (Rainar Kurbel, Toomas Hirse pers. com.). Tomēr šī atradne iekļauta aprēķinos, jo sugai piemērotas dzīvotnes tur vēl ir saglabājušās, lai gan to aizņemtā platība ir maza. Mērķtiecīga pārējo vēsturisko atradņu izpēte nav bijusi. Šobrīd droši zināmas divas atradnes – Tabores apkārtnē, kur suga konstatēta 2022. gadā un agrāk nebija zināma, kā arī 2025. gadā atrastā atradne Ilūkstes novadā (viens indivīds) (B. Štrausa, Dabasdati.lv). Salīdzinot ar sugas izplatību Latvijā 20. gs. beigās (Cepurīte 2003), tā ir krasi samazinājusies.
Populācija. Kopš 1991. gada ir zināmas tikai trīs nelielas atradnes. Domājams, Latvijas populācijā ir mazāk kā 50 indivīdu. Arī Eiropā tiek uzskatīts, ka sugas populācija mazinās (Rankou 2011).
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, barības vielām nabadzīgu zālāju suga. Aug sausos Festuco-Brometea klases zālājos (Mucina et al. 2016). Latvijā tā sastopama sausos zālājos, mēreni mitros zālājos un kādu laiku var arī saglabāties grāvmalās šajās dzīvotnēs, ja zālājs ir iznīcināts (Cepurīte 2005). Zālājā pie Užavas tā auga fitocenozē kopā ar pļavas pļavauzīti Helictotrichon pratense, spradzeni Fragaria viridis un mazo mārsilu Thymus serpyllum (Rēriha 2002).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Šobrīd sugu galvenokārt apdraud dabisko zālāju pārveidošana (meža stādīšana, lauksaimniecības kultūru ierīkošana, apbūve, saules paneļu parku ierīkošana u. tml.), zālāju neapsaimniekošana vai sugai nepiemērota zālāju apsaimniekošana, piemēram, zāles smalcināšana, zālāju mēslošana, pārganīšana.
Aizsardzība. Sugas atradne Tabornes apkārtnē ir aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, saules paneļu parka teritorijā, iežogojumā. Vēl viena atradne ir dabas liegumā “Užava”. Atradne Ilūkstes novadā ir ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Svarīga ir dabisko zālāju saglabāšana, sugai piemērota zālāju apsaimniekošana (pļaušana, siena novākšana vai ekstensīva noganīšana) un atjaunošana. Jānodrošina Tabornes atradnes saglabāšana, uzraugot, vai saules paneļu parka apsaimniekotāji saglabā un uztur sugas dzīvotni. Jāpārbauda arī šobrīd par izzudušām uzskatītās sugas atradnes un to apkārtne. Jāmeklē jaunas atradnes citviet sugai piemērotās dzīvotnēs.
Autores: Ieva Roze*, Liene Auniņa.
Summary. Green-winged orchid – Anacamptis morio. Very rare in Latvia, where it grows close to the north-eastern border of its range. There has been a dramatic decline in the species’ distribution and occurrences compared to the end of the 20th century. The AOO is 12 km2, and the EOO is 692 km2. After 1991, there are only two currently known occurrences (found in 2022 and 2025) and one, where the species might still be present despite three unsuccessful visits during the last ten years. One site is within a protected area, the second – outside. The third site, where the species might still be present, is also within the protected area. A. morio occurs in dry coastal meadows, moderately moist meadows; can temporarily survive on ditch margins in such meadows, if they have been transformed. The threats are the transformation of semi-natural grasslands (afforestation or conversion to arable land, etc.), a lack of grassland management, and inappropriate grassland management, e.g., mulching, fertilising, overgrazing. Conservation of semi-natural grasslands, proper grassland management (mowing or moderate grazing) and restoration are important. As there has been no targeted survey of other previously recorded sites (before 1991), it is recommended to visit these sites. Targeted species inventory elsewhere is needed.
Literatūras saraksts