Morfoloģija un bioloģija. Zeltainās gialolehijas laponis sākumā ir apaļš, vēlāk neregulāras formas, 1–2 cm diametrā, plāns, zeltaini dzeltens, grubuļains, ar vāju apsarmi, veidots no izklaidus vai sakopotām grupās, izliektām areolām. Malējā zona nav diferencēta daivās, kuru garums reti pārsniedz platumu. Malējās daivas šķeltas 0,2–0,5 mm platos fragmentos. Lapoņa centrālā daļa ar izliektām areolām vai kārpveida zvīņaina, bieži ar daivām, kas pārsedz cita citu. Apotēciji 0,5–1,0 mm diametrā, attīstās bieži. Disks oranži brūngans, oranžs, matēts, plakans, veciem apotēcijiem mazliet izliekts ar uzliektu gaišāku, vēlāk izzūdošu, lapoņa apmali. Sporas 9–13 x 4–7 µm, vienšūnas, plati elipsoidālas (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Reaģējot ar kālija hidroksīdu, laponis kļūst violets.
Izplatība. Sastopama Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Latvijā suga konstatēta tikai samērā nelielā teritorijā valsts R daļā, Užavas apkārtnē, 2013. gadā (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lielumu un pārmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija vērtējama kā ļoti maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epigeiska suga, aug atklātās smiltīs starp sūnām pelēkajās kāpās. Konstatēta ES nozīmes aizsargājamā biotopā – ar lakstaugiem klātās pelēkajās kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud pelēko kāpu aizaugšana, kā arī cilvēka ietekme (pārmērīga nomīdīšana, izbraukāšana), jo tai ir mazs AOO, EOO un apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits, prognozēta biotopa kvalitātes mazināšanās un pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tās dzīvotņu aizsardzībai paredzot iespēju veidot mikroliegumus. Vienīgā atradne ir dabas liegumā “Užava”. Jāsaglabā pelēko kāpu biotopi, mazinot tajās rekreācijas slodzi (sugas atradņu izmīdīšanu un izbraukāšanu), vienlaikus nepieļaujot to aizaugšanu un nodrošinot mērenas intensitātes traucējumu. Iespējams, kontrolēta augsnes virskārtas irdināšana var veicināt sugas apakšpopulācijas stāvokļa uzlabošanos, taču ir jāveic papildu pētījumi par šāda veida sugas biotopa apsaimniekošanu. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, monitorings un jāizglīto sabiedrība par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Rolands Moisejevs*, Dace Stepanova, Polina Degtjarenko.
Summary. Gyalolechia bracteata is found in Eurasia, North America and Australia. In Latvia, it was only found in a relatively small area in the western part of the country, in the vicinity of Užava, in 2013. The EOO and the AOO are 4 km2. Epigeic species that grows on open sand among mosses in grey dunes. The species is threatened by the overgrowth of grey dunes, as well as by human influences (excessive trampling). Assessed as a Critically Endangered (CR) species due to the low number of locations, small AOO and EOO, a decline in habitat quality is expected, and the number of mature individuals does not exceed 50. The species must be included on the list of protected species, with the possibility of creating micro-reserves for the protection of its habitats. The only locality is in the “Užava” Nature Reserve. Grey dune habitats must be conserved by reducing recreational pressure on them (trampling and driving vehicles in the habitats where the species are located), while preventing overgrowing and ensuring moderate levels of disturbance. It is possible that the creation of small open patches of sand may contribute to the improvement of the subpopulation status of the species, but further research on this management method is required.
Literatūras saraksts
