Morfoloģija un bioloģija. Zeltainās korallenes augļķermeņi ir līdz 15 cm augsti, līdz 12 cm plati, koraļļveidā zarojas. Kāta daļa jauniem augļķermeņiem izteikta, resna, balta, zari citrondzelteni līdz salmu vai oranždzelteni, to gali oranži. Mīkstums kātā balts, zaros dzeltenīgs, ar maigu garšu. Sporas bezkrāsainas līdz gaiši dzeltenīgas, gareni eliptiskas, kārpainas, 9–13 x 3,5–5,5 μm lielas (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi pa vienam vai grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām Āzijā, Austrālijā, Dienvidamerikā. Eiropā aug reti boreālajā veģetācijas zonā, diezgan bieži mērenajā (GBIF 2023). Latvijā, iespējams, sastopama reti. Pirmo reizi atrasta 20. gs. 20. gados (Štolls 1913–1939). Korallenes Latvijā nav pētītas, iespējamas vairākas līdzīgas sugas, tādēļ esošie izplatības dati attiecināmi uz sugu kompleksu. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 24 820 km2, apdzīvotā platība (AOO) – 68 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām.
Biotopi un ekoloģija. Augsnes saprotrofs. Eiropā konstatēta lapu koku, galvenokārt dižskābaržu, mežos (Breitenbach, Kraenzlin 1986). Arī Latvijā atrasta lapu koku un jauktos mežos uz augsnes.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi nav zināmi. Trūkst informācijas, lai novērtētu sugas apdraudētības statusu jeb izzušanas risku, tāpēc tā novērtēta kā suga, par kuru trūkst datu (DD).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridisko statusu Latvijā ieteicams pārskatīt. Atrasta ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos u. c., taču vairums atradņu ir arī ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Nepieciešams noskaidrot sugas izplatību, izvērtējot koralleņu Ramaria ģints sugu kompleksu, kā arī sugas dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Golden coral – Ramaria aurea. Found in Europe, North America, parts of Asia, Australia, and South America. It is rare in Europe in the boreal zone, but rather common in the temperate zone. Possibly rare in Latvia. Ramaria spp. had not been studied in Latvia; there may be several similar species, so the existing distribution data should be attributed to the species complex. The EOO is 24,820 km2, and the AOO – 68 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies; insufficient data on regional population size and changes. It is a soil saprotroph. In Europe, it is found in deciduous, mainly beech forests. Also found in Latvia in deciduous and mixed forests, on soil. There are no known threats to the species. There is insufficient information to assess the extinction risk of the species, and it is therefore assessed as Data Deficient (DD). It is a protected species in Latvia; a review of its legal conservation status is recommended. It is found in protected nature areas, e.g. the Gauja and Ķemeri National Parks, etc., but most localities are outside these areas. The distribution of the species needs to be clarified by examination of the species complex of the genus Ramaria as well, as the life cycle and ecology of the species.
Literatūras saraksts
