Morfoloģija un bioloģija. Zeltlapiņu zeltdobītes cepurīte ir 2–6 cm plata, dzelteni brūna līdz tumši brūna, plakana, ieliekta līdz piltuvveida, ar viļņainu malu, hidrofāna, sausa, blāva, sīkzvīņaina. Lapiņas nolaidenas, retas, zelta dzeltenas līdz oranždzeltenas. Mīkstums cepurītes krāsā, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu. Kātiņš 1–5 cm garš, slaids, cilindrisks, reizēm saplacināts, gluds, dzeltenbrūns, pie pamata gaišāks. Sporas dzeltenīgas, eliptiskas vai mandeļveida, gludas, 9–12 x 5–6 μm (Knudsen, Vesterholt 2012). Augļķermeņi aug ceros uz kritalām, veidojas rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām arī Āzijā (GBIF 2023). Eiropā sastopama reti mērenajā veģetācijas zonā, biežāk hemiboreālās zonas ziemeļos un rietumos (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā novērota ļoti reti. Līdz 2022. gadam konstatēta viena atradne, valsts ZR daļā – Moricsalā (LNDM kolekcijas dati). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 4 km2 un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā. Pieaugušu indivīdu skaits visdrīzāk nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Eiropā sastopama vecos, kritalām bagātos skujkoku mežos uz skujkoku, galvenokārt egļu, kritalām (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā vienīgajā atradnē Moricsalā augļķermeņi novēroti vairākos ceros uz egles kritalas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību ietekmē mežsaimniecības pasākumi un piemērotu biotopu – vecu, kritalām bagātu egļu mežu – iespējama platības mazināšanās. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sugas pagaidām vienīgā atradne konstatēta ĪADT – Moricsalas rezervātā. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu un tajos esošo struktūru saglabāšanu. Nepieciešama vecu, netraucētu skujkoku mežu saglabāšanaun iespēja tādiem veidoties arī nākotnē. Jāturpina jaunu sugas atradņu meklēšana, lai noskaidrotu reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņas, kā arī jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Golden navel – Chrysomphalina chrysophylla. Spread throughout Europe, North America, and parts of Asia. In Europe, it is relatively common in the north and west of the hemiboreal zone, but rare in the temperate zone. It is very rare in Latvia, with the first record documented in 2022. The EOO is 4 km2, and AOO – 4 km2. Data on the regional population size and changes in Latvia are lacking. The number of mature individuals probably does not exceed 50. It is a wood saprotroph, it is found in Europe in old coniferous forests rich in dead wood, on logs of conifers, mainly spruce. Its distribution is affected by forest management and the possible loss of suitable habitats such as old spruce forests rich in logs. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its very small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. So far, the only locality is in the protected nature area – the Moricsala Strict Nature Reserve. The conservation measures are mainly related to the maintenance of suitable habitats and structures. There is a need to conserve old coniferous forests and provide for their future establishment. It is necessary to continue the search for new localities to clarify the regional population size and changes, as well as studies on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
