Morfoloģija un bioloģija. Zeltpārslu gliemezenes cepurīte ir 3–8 cm plata, plakani izliekta, vēlāk plakana, ar ilgi ieritinātu malu, mitrā laikā lipīga, sausa – spīdīga, balta, malā ar zeltaini dzeltenām pārslām vai pilieniņiem. Mīkstums biezs, mīksts, balts, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu. Lapiņas gar kātiņu nolaidenas, retas, platas, baltas, šķautnēs nereti ar dzeltenu apsarmi. Kātiņš 3–8 cm garš, 0,6–1,5 cm diametrā, cilindrisks, mitrā laikā lipīgs, gļotains, sausā – spīdīgs, balts, augšdaļā ar zeltaini dzeltenām pārslām. Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 7–9 x 3,5–4,5 µm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi nelielās grupās vai ceros veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām Āzijā, Āfrikā (GBIF 2023). Eiropā konstatēta reti mērenajā veģetācijas zonā un boreālās zonas D daļā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi novērota 1954. gadā valsts D daļā – Elejas un Mežotnes apkārtnē (Pučko 1954). Mūsdienās konstatētas trīs tās atradnes dažādos valsts reģionos – Mežotnes un Straupes apkārtnē, kā arī vairākkārt Dundagas parkā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8019 km2, apdzīvotā platība (AOO) 12 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Lapu koku (dižskābardis, ozols, lazda, liepa), reti skujkoku mikorizas sēne (Knudsen, Vesterholt 2012). Eiropā sastopama lapu koku un jauktos mežos, kā arī parkos. Latvijā konstatēta lapu koku mežos un vecos lauku parkos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību ietekmē piemērotu biotopu trūkums, vecu, dzīvu koku izvākšana, kailcirte, vecu mežu īpatsvara mazināšanās. Parkos sugas izplatību negatīvi ietekmē parku apsaimniekošana – pārāk bieža pļaušana vai pļaušanas pārtraukšana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, prognozēta apdzīvotās platības iespējama mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama Gaujas Nacionālajā parkā, pārējās atradnes atrodas ārpus ĪADT. Galvenie aizsardzības pasākumi – vecu lapu koku mežu saglabāšana, sugai atbilstoša veco parku apsaimniekošana, piemēram, nepieļaujot pļaušanu vai nobradāšanu laikā, kad veidojas jaunie augļķermeņi. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju, sugai piemērotu biotopu tendencēm.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Gold flecked woodwax – Hygrophorus chrysodon. Found in Europe, North America, and some parts of Asia, and Africa. It is rare in Europe in the temperate and southern boreal zones. It is very rare in Latvia; known to be present in three localities in different regions of the country. The EOO is 8,019 km2, and the AOO – 12 km2. No information is available on changes in the distribution due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is probably less than 50. It is mycorrhizal with deciduous trees (beech, oak, hazel, lime), but rarely with conifers. In Latvia, as in other parts of Europe, it occurs in deciduous forests and also in old parks. A lack of suitable habitats, the removal of old living trees, clear-cutting, and a decline in the proportion of old forests affect the distribution of the species. In parks, the species’ distribution is negatively affected by park management, i.e. too frequent mowing or mowing cessation. It is assessed as Endangered (EN) due to low AOO and a low number of mature individuals with a possible decline in AOO predicted. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. It occurs in the Gauja National Park; other localities are outside protected areas. The main conservation measures: preservation of old deciduous forests, species-appropriate management of old parks, e.g. avoiding mowing or trampling at the time when young fruiting bodies are forming, thus preventing spores from maturing. Research is needed on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, life cycle and ecology, and trends in habitats suitable for the species.
Literatūras saraksts
