Morfoloģija un bioloģija. Zeltpunktu krāšņvabole ir 10–16 mm gara. Priekškrūtis ar izteiktiem gariem ķīļiem pie malām. Segspārnu ķīļi augsti, starp tiem segspārni punktoti un krokoti. Augšpuse bronzas krāsā līdz melna, bedrītes uz segspārniem zelta vai zaļas, vēders spilgti zaļš ar purpura malām. Saproksilofāgs. Kāpurs tipisks krāšņvaboļu dzimtai, iedzeltens, ar izteikti paplatinātu galvas kapsulu. Kāpurs attīstās skujkoku koksnē, kur izgrauž tipiskas platas un plakanas kāpurejas, barojas ar koksni. Kāpura attīstība ilgst 1–3 gadus. Pieaugušas vaboles (imago) dzīvo dažas nedēļas.
Izplatība. Suga sastopama visā Eiropā, plašāk – kalnu un boreālajā reģionā, piemēram, Skandināvijas valstīs (GBIF 2021). Suga konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs, Igaunijā ir zināmas 30 atradnes dažādās valsts daļās (eElurikkus 2021). Latvija atrodas sugas izplatības areāla centrālajā daļā. Zināmas piecas atradnes dažādās valsts daļās. Sugas izplatība valstī nav pētīta, apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2, un sastopamības apgabals (EOO) ir 6964 km2, potenciāli EOO iekļauj visu valsts teritoriju.
Populācija. Sugas reģionālās populācijas lieluma pārmaiņu pētījumi Eiropā nav veikti. Somijā un Zviedrijā tai ir stabila populācija (SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021). Latvijā sugas reģionālās populācijas stāvoklis nav zināms, populācijas un tās pārmaiņu pētījumi nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo vecus skujkoku mežus. Kāpuri attīstās zem nesen atmirušu skujkoku – priežu un egļu – mizas. Apdzīvo gan sausokņus, gan kritalas, kas atrodas saules apgaismotās vietās (eElurikkus 2021). Suga var attīstīties arī atsevišķi stāvošos kokos lauksaimniecības ainavā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi, izņemot mežsaimniecisko darbību, nav skaidri. Galvenais drauds ir atmirušās koksnes mazināšanās mežos, drauda ietekme uz sugas populāciju ir neskaidra. Latvijā suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD), jo ir zināmas tikai atsevišķas atradnes, apdzīvotā platība, reģionālās populācijas stāvoklis un apdraudošie faktori ir neskaidri.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Visas piecas zināmās atradnes atrodas ārpus ĪADT. Lai aizsargātu sugu, jānodrošina atmirušās koksnes saglabāšana mežos, kā arī, ja nepieciešams, jāveic apsaimniekošanas pasākumi, palielinot atmirušās koksnes daudzumu. Lai plānotu sugas turpmāku aizsardzību, jāveic sugas izplatības, ekoloģijas, reģionālās populācijas un to ietekmējošo faktoru pētījumi.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Jewel beetle – Chrysobothris chrysostigma. A Palaearctic species, distributed across Europe from the south to the north. It is more common in mountainous regions and in Fennoscandia. Latvia is located in the central part of the distribution range. Five localities are known from different parts of the country. The EOO is 6,964 km2, but the potential EOO covers the entire country area. The AOO is 20 km2. In Northern Europe, the population is considered stable. The size and trends of the Latvian regional population are unknown. Chrysobothris chrysostigma inhabits old-growth coniferous, mainly spruce forests. This is a saproxylophagous, stenotopic species. Larvae develop under the bark of dead Norway spruce or Scots pine trees, inhabiting both decaying wood and dry roots, preferring sun-exposed forest stands. The main threat is the reduction of decaying wood in forests, but the impact of the threat on the Latvian population is unclear. To ensure the protection of the species, it is necessary to preserve decaying wood in forests, as well as to implement management measures to increase the amount of dead wood in species’ habitats. The species is assessed as Data Deficient (DD) because only five localities are known, the population size and trends of the species are unknown, and the impact of the main threats is unclear. All known localities of the species are outside the protected areas. The species is not included on the list of protected species of EU importance and is not protected in Latvia. It is not required to determine the legal protection status of the species in Latvia.
Literatūras saraksts
