Morfoloģija un bioloģija. Zīdainās makstaines cepurīte ir 8–12 cm plata, balta, reizēm bāli dzeltenīga, sākumā olveida vai zvanveida, vēlāk izpletusies, ar lēzenu pauguru, zīdaini vilnaina. Mīkstums balts, ar rutku smaržu un patīkamu garšu. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk sārtas, ciešas, brīvas. Kātiņš 8–15 cm garš, 1–1,5 cm diametrā, balts, gluds, kails, parasti saliekts, pamats ietverts baltā līdz okerdzeltenā, sašķeltā, ādaini vilnainā makstī. Sporas gludas, plati elipsoīdas, sārtas, birumrakstā rūsas sarkanas, 7–9 x 5–6 µm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti pa vienam veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, vietām Ziemeļamerikā un Austrālijā (GBIF 2022). Eiropā novērota reti mērenajā veģetācijas zonā un boreālās zonas dienvidos (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi minējis F. E. Štolls Rīgā 1923. gadā (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināmas 29 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 49 753 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 116 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Eiropā sastopama uz dzīvu vai atmirušu lapu koku koksnes gan dabiskos, gan cilvēka veidotos biotopos, kā arī uz koka konstrukcijām (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama uz lapu koku kritalām, zāģu skaidās, koku dobumos, reizēm tādos kokos, kur dzīvo sirseņi Vespa crabro, jo tur sakrājas trūdvielas; galvenokārt antropogēnos biotopos (alejās, apstādījumos, pilsētu un lauku parkos), kā arī lapu koku mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tā kā suga satopama galvenokārt lauku un pilsētu apstādījumos un parkos, to ietekmē parku kopšana, izvācot atmirušu koksni un vecus, augošus kokus. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Sastopama ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkā “Daugavas loki”. Vairums atradņu ir ārpus ĪADT. Tā kā suga ir reti sastopama dabiskos biotopos un saistīta ar veciem, dobumainiem lapu kokiem un koksnes atliekām, nepieciešama to aizsardzība un saglabāšana. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Silky sheath – Volvariella bombycina. Found mainly in Europe, with localities in North America, and Australia. It is rare in Europe in the temperate and boreal southern parts. It is relatively rare in Latvia with 29 known localities recorded. The EOO is 49,753 km2, and the AOO – 116 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies; insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is likely to be less than 1,000. It is a wood saprotroph. In Europe, it occurs in natural and anthropogenic habitats on wood of living or dead deciduous trees, including on wooden structures. In Latvia, it is found mainly in anthropogenic habitats (alleys, green areas, urban and rural parks), as well as in deciduous forests, on logs of deciduous trees, on sawdust, in tree cavities, and sometimes in trees where hornets live because of the accumulated decaying substances. As the species is found mainly in rural and urban green areas and parks, it is affected by park maintenance, removal of dead wood and old living trees. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to its small regional population. It is a protected species in Latvia; its conservation status needs to be maintained. It is found in protected nature areas, such as the Gauja National Park, and the “Daugavas loki” Nature Park. Most localities are outside protected areas. As the species is associated with old, hollow deciduous trees and woody debris, their protection and conservation are necessary. Studies on regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology are needed.
Literatūras saraksts
