Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–60 cm augsts, dzeltenzaļš lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs, nereti ar brūnu vai violetu nokrāsu. Lapas pretējas, veselas, 3–7 cm garas, 1–4 cm platas, mala vesela. Apakšējās lapas rozetveidīgi satuvinātas, eliptiskas līdz olveidīgas, ar līdz 10 cm gariem kātiem, strupu galu un sašaurinātu pamatu. Vidējās un augšējās lapas savstarpēji attālinātas, lancetiskas, sēdošas, gals strups līdz nosmailots. Ziedkopa – skraja piramidāla skara, ziedu nedaudz. Kauslapas un vainaglapas piecas, pie pamata saaugušas. Kauslapas 5–6 mm garas, īsākas par vainagu; kausa zobiņi zaļi, ar violetu nokrāsu, lineāri, gals nosmailots. Vainaglapas 6–10 mm garas, iegareni lancetiskas, pelēkzilas, sudrabaini zilas līdz zili violetas, retāk dzeltenzaļas, ar tumšiem punktiem un svītrām, gals nosmaiļots, pie katras vainaglapas pamata divi ieapaļi, tumšvioleti nektāriji ar bārkstainu malu. Auglis – pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam (Cepurīte 2003, 2008). Apputeksnē kukaiņi, iespējama arī pašappute. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatības attālums 1–5 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama lielākajā daļā Eiropas, dažviet Āzijas A un Ziemeļamerikas R daļā (Govaerts 2024) mēreni siltajā un mērenajā joslā. Izplatības galvenais apgabals ir Alpi (GBIF 2023). Igaunijā suga diezgan bieži sastopama A daļā (eElurikkus 2022), bet Lietuvā – ļoti reti R un A daļā, dažas atradnes ir arī centrālajā daļā (Rašomavičius 2021). Latvijā suga sastopama ļoti reti, šobrīd zināma tikai viena atradne Siguldas novadā. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Pagājušajā gadsimtā suga izzudusi Kurzemē, kur bija atrasta pie Tukuma, Saldus apkārtnē, pie Kandavas Līgciemā un Vēgu Umuļu purvā. Atradnes izzudušas cilvēka darbības rezultātā – dzīvotnes nosusinot un pārveidojot.
Populācija. Vienīgā atradne ir Kārtūžu Staiņos, un tajā kopš 2004. gada regulāri novēroti apmēram 100 ziedoši indivīdi.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug slapjās, vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām nabadzīgās augtenēs. Tā ir gaismas prasīga suga, bet var augt arī nelielā noēnojumā. Eiropā tā aug avoksnājos, zāļu purvos, slapjos zālājos strautu tuvumā, galvenokārt kalnu apgabalos (Tichý et al. 2023). Latvijā sastopama avotu purvos, avoksnājos egļu mežā. Aug kopā ar parasto niedri Phragmites australis, purva cietpieni Crepis paludosa, pļavas biteni Geum rivale, parasto vīgriezi Filipendula ulmaria, purva dzeguzeni Epipactis palustris, krastmalas grīsli Carex acutiformis, pļavas vilkmēli Succisa pratensis. Sūnu stāvu veido Varnstorfa sfagns Sphagnum warnstorfii, spurainais sfagns S. squarrosum un purva krokvācelīte Aulacomnium palustre. Spriežot pēc topogrāfiskajām kartēm (1921–1940), agrāk šajās vietās bijuši klaji zālāji un zāļu purvi.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud zāļu purvu susināšana, un negatīvu ietekmi var radīt arī blakus esošo zemju susināšana. Apsaimniekošanas pārtraukšanas un susināšanas rezultātā agrāk klajie zāļu purvi un zālāji ir pārveidojušies par mežu, kur tikai vietām ir lauces ar zāļu purvu un zālāju augāju. Avoksnājos daudzviet dominē parastā niedre. Sugu var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var kristies straujāk (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūra paaugstinās arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Latvijā nav īpaši aizsargājama augu suga, jo ilgus gadus tika uzskatīta par izzudušu. Suga no jauna atrasta tikai 2004. gadā. Atrodas dabas liegumā “Zušu-Staiņu sēravoti”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsagatavo dabas lieguma apsaimniekošanas plāns un jāprecizē nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi sugas dzīvotnēs. Ieteicama arī sugai piemērotu dzīvotņu izpēte, jo, iespējams, suga ir sastopama arī citviet Latvijā. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Liene Auniņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Felwort – Swertia perennis. Very rare in Latvia; only one site is known in Kārtūži Staiņi. Both the AOO and the EOO are 4 km2. In the 20th century and earlier, there were several sites in Kurzeme, where the species is now extinct due to human activity. The Kārtūži Staiņi locality has been relatively stable since 2004, with about 100 individuals regularly observed there. In Latvia, the species is found in spring mires and spruce mires with springs. It grows together with Phragmites australis, Crepis paludosa, Geum rivale, Filipendula ulmaria, Epipactis palustris, Carex acutiformis and Succisa pratensis. The moss layer consists of Sphagnum warnstorfii, S. squarrosum and Aulacomnium palustre. S. perennis is threatened by the draining of mires, including drainage impacts from the surrounding areas, and also by inundation caused by beaver activity. As a result of the drainage and the cessation of management, the previously open fens and grasslands have been transformed into forests with few grassland-like patches. Many potentially suitable places are invaded by reeds. S. perennis is not included on the protected species list in Latvia, as it was considered extinct for many years and was re-discovered only in 2004. The only known site is located in the “Zušu–Staiņu sēravoti” Nature Reserve. S. perennis must be included on the list of protected species. It is necessary to develop a site management plan for the nature reserve and specify the management measures for the species’ habitats. An inventory of habitats suitable for the species is recommended, as the species may also occur elsewhere.
Literatūras saraksts
