Morfoloģija un bioloģija. Ziemeļu buļļzivs ķermenis ir līdz 50 cm (parasti līdz 35 cm) garš. Izteikti liela un plata galva ar lielu, platu un uz priekšu vērstu muti. Žokļa kauls sniedzas līdz acij, bet ne aiz tās. Uz purna un galvas atrodas trīs pāri neasu dzeloņu, trīs (retāk 2–4) pāri šādu dzeloņu atrodas arī uz žaunu vāka priekškaula preoperkulum un divi uz žaunu vāka kaula operculum. Tēviņiem dzeloņi atrodas arī pie krūšu spuru iekšmalas. Āda bez zvīņām. Ķermeņa pamatkrāsa ir gaišpelēka ar zaļu vai brūnu nokrāsu mugurpusē un sānos, parasti ar tumšākām (gandrīz melnām) platām joslām šķērsām pāri sāniem un astes pamatnei. Sāni dzeltenīgi. Vēders balti pelēks vai balts, tēviņiem nārsta laikā no oranža līdz sarkanam, ar lieliem baltiem plankumiem. Priekšējā muguras spura ir neregulāri raiba. Dzimumgatavību sasniedz trešajā vai ceturtajā dzīves gadā. Baltijas jūrā vidējais dzīves ilgums ir pieci gadi (Ojaveer 2003; HELCOM 2013; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Suga sastopama Atlantijas okeāna Eiropas daļas ūdeņos no Biskajas līča līdz Barenca jūrai, no Islandes līdz Britu salām un Baltijas jūrā. Sastopama arī Atlantijas okeāna R daļā (Garcia 2015). Ziemeļu buļļzivs apdzīvo piekrastes un salīdzinoši seklus atklātās jūras ūdeņus, izplatīta visā Baltijas jūrā. Ļoti bieži sastopama Kategatā, taču Z virzienā sastopamība mazinās (HELCOM 2013). Latvijas ūdeņos sastopama gan Baltijas jūras atklātajā daļā, gan Rīgas līcī, taču lielākā reģionālās populācijas daļa sastopama tieši atklātajā jūrā, vienmērīgi visā akvatorijā. Rīgas līcī suga visvairāk sastopama līča R piekrastē. Sastopamība Rīgas līcī pēdējos 40 gados ir mazinājusies, un šobrīd zinātniskajās uzskaitēs līcī suga tiek konstatēta reti. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 40 509 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 2276 km2 (BIOR dati). Pēdējās trijās paaudzēs (15 gadi) sugas EOO un AOO platība nav būtiski mainījusies.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. No 1996. līdz 2011. gadam Baltijas jūras Zviedrijas piekrastē konstatēts sugas reģionālās populācijas pieaugums, savukārt Kategatā šajā periodā populācija būtiski sarukusi. Baltijas jūras populācija 2013. gadā novērtēta kā neapdraudēta (LC), taču 2024. gada kā jutīga (VU) (HELCOM 2013, 2025). Sugas reģionālās populācijas lielums Latvijas ūdeņos nav precīzi zināms, īpaši pētījumi tās novērtēšanai līdz šim nav veikti. Latvijas EEZ ūdeņos veiktā Baltijas jūras grunts traļu uzskaite (BITS) un grunts traļu uzskaite Rīgas līcī (GORDEM) liecina, ka pēdējās trijās paaudzēs reģionālā populācija ir sarukusi par 49,8% (BIOR dati). Līdz ar to suga ir novērtēta kā jutīga (VU).
Biotopi un ekoloģija. Bentiska zivju suga, parasti saistīta ar piekrastes apgabaliem, bieži uz smilšainiem, akmeņainiem substrātiem un sēkļiem, kas klāti ar makroskopiskajām aļģēm. Šeit suga var veiksmīgi izmantot tai raksturīgo maskējošo ķermeņa krāsojumu, medījot no slēpņa. Parasti neveido blīvas grupas un biežāk sastopama izklaidus, nelielā skaitā. Aktīva diennakts tumšajā laikā (Ojaveer 2003; Heessen et al. 2015). Barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un tārpiem. Nārsto decembrī–martā. Mātītes nērš ikrus piku veidā starp akmeņiem, tos apsargā tēviņš. Kāpuri pelaģiski (Plikšs, Aleksejevs 1998; Garcia 2015).
Izmantošana un tirdzniecība. Nav saimnieciski nozīmīga suga, līdz ar to tā nav mērķsuga nevienā no zvejas veidiem. Tā tiek konstatēta piezvejā gan piekrastes zvejā, gan atklātās jūras traļu zvejā.
Apdraudējums. Sugai nav zināmi plaši globāla līmeņa apdraudējumi. Par galvenajiem apdraudošajiem faktoriem sugai Baltijas jūrā uzskata eitrofikāciju un ķīmisko piesārņojumu, tāpat arī piezveju dažādu veidu zvejā un dzīvotņu sarukumu (Ojaveer 2003; Garcia 2015; Williams 2024).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Latvijā sastopama visās aizsargājamajās jūras teritorijās. Ņemot vērā, ka suga ir plaši sastopama, īpaši atklātās jūras daļā, kur zinātnisko reisu dati uzrāda atšķirīgas tendences, salīdzinot ar Rīgas līci, un tā nav mērķsuga zvejā, īpaši aizsardzības pasākumi Latvijā šobrīd nav jāveic. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai.
Autori: Jānis Gruduls*, Andris Avotiņš.
Summary. Shorthorn sculpin – Myoxocephalus scorpius. The species occurs in the Northeast part of the Atlantic Ocean and adjacent seas (including the Baltic Sea) and in the western Atlantic Ocean. In the Baltic Sea, it inhabits coastal and relatively shallow open sea waters, with a decreasing abundance towards the north. In Latvian territorial waters, the majority of the regional population occurs in the open sea area evenly distributed throughout the aquatorium. In the Gulf of Riga, the species is most abundant in the coastal zone, on the west coast. The occurrence of the species in the Gulf of Riga has declined over the last 40 years and it is now rarely observed in scientific surveys. The AOO is 2,276 km2, and the EOO is 40,509 km2, which have not changed significantly over the last three generations (15 years). No specific studies have been carried out to assess the regional population, but the available data show that the regional population has declined by 49.8% over the last three generations. Therefore, the species is assessed as Vulnerable (VU). However, the species is common, especially in the open sea, where scientific cruise data show contrasting trends and the species is generally assessed as Least Concern (LC) in the Baltic Sea. The species is associated with coastal areas, often on rocky substrates and shoals covered with macroscopic algae. It is not an economically important species and is therefore not a target species in any fishery. However, the species is caught as bycatch in both coastal and open sea trawl fisheries. The main threat to the species is chemical pollution. The species is not on the lists of protected species of EU importance and Latvian protected species. It is present in all marine protected areas in Latvia. Monitoring methods customised to detect the species are needed to clarify its distribution and regional population trends.
Literatūras saraksts
