Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas ziemeļu smaragdspāres ķermeņa garums ir 45–51 mm. Ķermeņa pamatkrāsa ir tumšzaļa ar metālisku spīdumu. Tēviņu augšējās cerkas izliektas un veido ieapaļu laukumu starp tām. Mātītēm ģenitālā plātnīte visā vēdera 9. posma garumā, tikai nedaudz izvirzīta uz leju. Savukārt vēdera 3. posma augšpusē divi dzelteni plankumi, pārējie vēdera posmi bez dzelteniem plankumiem uz sāniem. Kāpura garums pirms pieaugušā kukaiņa izlidošanas ir 17–20 mm, ķermenis garens, nedaudz saplacināts, galva ar izteikti lielām acīm, vēdera gals strups; ķermeņa krāsa tumšbrūna. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos – nav kūniņas stadijas. Pirms pārošanās brīdi lido tandēmā – tēviņš ar vēdera galā esošajām cerkām tur mātīti aiz priekškrūtīm. Olas dēj uz ūdens virsmas vai tuvu tai esošās atmirušās augu daļās, un tās attīstās 2–4 nedēļas. Kāpura stadija ilgst līdz nākamajai vasarai. Gadā attīstās viena paaudze, un dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Pieaugušās spāres Latvijā sastopamas no maija beigām līdz augusta beigām (Kalniņš 2017). Tās un kāpuri barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Sugai ir plašs palearktisks areāls. Eiropā tās izplatība saistīta galvenokārt ar Fenoskandiju, kā arī Eiropas centrālās un R daļas kalnu reģioniem (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Latvijā sastopama tikai nedaudzās atradnēs (septiņas apakšpopulācijas). Izplatība teorētiski aptver visu valsts teritoriju, tomēr nevienmērīgi, jo arī sugas apdzīvoto biotopu – purvu – izvietojums ir nevienmērīgs. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 53 012 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 48 km2. Pamatojoties uz sugas apdzīvoto biotopu relatīvi plašo izplatību, uzskatāms, ka arī faktiskā AOO ir lielāka.
Populācija. Eiropā sugas populācijas tendence ir sarūkoša. Tās Z daļā un kalnu rajonos DR daļā suga nav apdraudēta, kamēr atsevišķos reģionos citur Eiropā suga izzudusi, jo izzudušas dzīvotnes. Latvijā katrā atradnē un novērojumā konstatēti tikai 1–3 indivīdi, kas liecina par iespējamu apakšpopulāciju novērojuma vietā vai tās tuvumā. Lai pastāvētu šādas relatīvi īsu laiku dzīvojošas sugas apakšpopulācija, tajā teorētiski jābūt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Līdz šim Latvijā nav fiksēts liels indivīdu skaits vienā atradnē, tādēļ skaita vērtējums pamatojas uz pieņēmumu, ka atradnē ir >100 indivīdu. Līdz ar to pašreizējais reģionālās populācijas lielums tiek vērtēts kā >1000 indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga apdzīvo galvenokārt augstos vai pārejas purvus, atsevišķos gadījumos atrasta (novēroti tikai pieauguši indivīdi) arī citos biotopos – vecupēs, jūras piekrastē (relatīvi tālu no purviem). Vairākkārt konstatēta (dējošas mātītes, eksuviji) ļoti mazās (4–6 m2) augsto purvu ūdenstilpēs ar pārejas purvu veģetāciju. Citur areālā tā apdzīvo augstos un pārejas purvus, kur to kāpuri atrasti ļoti mazās (1 m2 un mazākās) lāmās vai akačos. Sugas apdzīvotās ūdenstilpes gandrīz vienmēr ir bez zivīm, parasti bez abiniekiem un ar nelielu daudzumu citu spāru sugu un indivīdu (Kalniņš 2017). Pieaugušās spāres uzturas galvenokārt atklātās purvu teritorijās nelielu ūdenstilpju tuvumā. Kāpuri uzturas ūdenstilpē. Pēc barošanās stratēģijas tās ir lidotājas – medījot (arī sargājot teritoriju) pārsvarā lido; kāpuri nevis aktīvi meklē upuri, bet gaida to. Pieaugušās spāres ir aktīvas siltā, sausā, saulainā laikā, savukārt vēsās un mitrās dienās to aktivitāte mazinās; lietus laikā tās nav aktīvas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraudošs faktors ir temperatūras paaugstināšanās un samazināts nokrišņu daudzums vasarā, kas daļā Eiropas palielina dzīvotņu izžūšanas risku. Latvijā reģionālo populāciju negatīvi ietekmē atklāto purvu platību ar akačiem un lāmām mazināšanās, kā arī purvu lāmu izžūšana vasarā atsevišķos purvos. Ņemot vērā sugas nelielo izplatību, tas ir nozīmīgs visu reģionālo populāciju apdraudošs faktors (Kalniņš 2017), kas pašlaik ietekmē nelielu populācijas daļu (atsevišķas apakšpopulācijas) un izraisa vai ar augstu ticamību var izraisīt samazinājumu. Suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tai ir neliela apdzīvotā platība.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Ņemot vērā nelielo reģionālo populāciju, tā ir jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā, tās aizsardzībai paredzot iespēju veidot mikroliegumus. Visi astoņi sugas apdzīvotie purvi atrodas ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Melnsalas purvs”, Ķemeru Nacionālajā parkā, bet daži sugas novērojumi ir arī ārpus ĪADT. Potenciālās apakšpopulācijas, kas varētu atrasties ārpus ĪADT, nav aizsargātas. Lai mazinātu apdraudējumu, kā viens no pasākumiem jāplāno dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošana meliorācijas ietekmētajās purvu teritorijās. Lai pilnveidotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. Northern emerald – Somatochlora arctica. Species with a wide Palaearctic range (GBIF 2022). Few localities in Latvia (seven subpopulations) are known, while the distribution theoretically covers the whole country but is irregular. The EOO is 53,012 km2, and the AOO is 48 km2. Considering the relatively wide distribution of suitable habitats across the country, the potential AOO is expected to be higher. Only 1–3 individuals have been recorded at each site. The current regional population size in Latvia is estimated to be >1,000 individuals. The species lives mainly in raised bogs or transitional mires, with occasional records in other habitats (Kalniņš 2017). Adult dragonflies are mainly found in open mires near small water bodies (hollows, bog pools). The regional population is negatively affected by the decrease in the area of open mires with hollows and bog pools, as well as by the drying up of mire hollows in summer in some mires. Considering the small distribution of the species, this is a significant threat factor for the whole regional population (Kalniņš 2017). The species is assessed as Vulnerable (VU) due to its small AOO. It is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. Due to its small regional population, it is proposed that it be included on the list of protected species in Latvia and assigned to a category of micro-reserve species. All eight mires inhabited by the species are in protected nature areas. Potential subpopulations that may occur outside these areas are not protected. Conservation measures include the restoration of natural hydrological regimes in mires affected by drainage. To improve the conservation of the species, there is a need for studies on its distribution and abundance as well as studies on its habitats and ecology.
Literatūras saraksts
