Morfoloģija un bioloģija. Zilganās brūnzobes augļķermeņi ir ar kātiņu un cepurīti, cepurītes izliektas, nereti piltuvveidīgas, līdz 12 cm platas, ar tūbainu virsmu, gaiši zilas, vēlāk brūnganas, var būt ar zilganu malu un zilganbrūniem plankumiem. Cepurītes apakšpusē adatiņas, līdz 5 mm garas, jaunām sēnēm zilganbrūnas, vēlāk pelēcīgas, purpurbrūnas. Kātiņš oranžs līdz brūngani oranžs, bieži ar ieaugušiem zariņiem, skujām un citām meža nobirām. Griezumā cepurītē redzamas zilas, koncentriskas joslas, bet kātiņā – oranža krāsa. Sporas ovālas līdz ieapaļas, ar neregulāras formas kārpiņām, gaiši brūnganas, 5,0–6,5 x 4–4,5 µm (Breitenbach et al. 1986; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi pa vienam vai vairākiem kopā, var būt saauguši ar cepurītēm, viengadīgi, veidojas vasaras beigās un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Eiropā sastopama daudzviet, bet visur reti. Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi konstatēta pirms vairāk nekā 100 gadiem (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināmas vairāk nekā 40 atradnes dažādos reģionos. Domājams, suga izplatīta plašāk. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 22 706 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 108 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Daudzās Eiropas valstīs tās populācija strauji samazinājusies (SLU Artdatabanken 2022). Nav datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Aprēķinātais pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 180–270.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug uz zemes un veido mikorizu ar skujkokiem, galvenokārt priedēm. Konstatēta skujkoku mežos. Latvijā pārsvarā sastopama sausos mežsaimnieciskās darbībās maz ietekmētos priežu mežos nabadzīgās, smilšainās augsnēs pie vecām priedēm. Zem viena koka var augt ilgstoši, tomēr aiziet bojā pēc koka nociršanas. Izplatīšanās notiek lēni un biežāk ar micēliju, nevis ar sporām, tādēļ pēc meža ciršanas tā atjaunojas ļoti lēni.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi lielākoties saistīti ar vecu skujkoku mežu platību mazināšanos, jo sēnes micēlija attīstībai nepieciešams ilgs laiks, bet augsnes traucējumi (piemēram, ar smago meža tehniku) bojā vai pat iznīcina micēliju. Apdraud arī meža aizaugšana ar krūmiem un lapu kokiem eitrofikācijas rezultātā. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Aug vairākās ĪADT – Ķemeru Nacionālajā parkā un citās, kā arī krasta kāpu aizsargjoslā. Sugas aizsardzībai ir jāsaglabā veci priežu meži vai arī vecu priežu grupas, neveidojot lielus vienlaidus izcirtumus un pēc iespējas mazāk traucējot zemsedzi zem vecām augošām priedēm. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Blue tooth – Hydnellum caeruleum. Distributed across Europe, Asia, and North America. In Europe, it is found in many sites, but rare everywhere. It is relatively rare in Latvia, with more than 40 known localities in different regions. The species is thought to be more widespread. The EOO is 22,706 km2, and the AOO – 108 km2. There are no data on the regional population size and change. The estimated number of mature individuals is 180–270. It grows on the ground and forms mycorrhiza with conifers, most commonly pines, but also spruces. Found in coniferous forests. In Latvia, the species grows mostly in undisturbed dry pine forests on sandy soils near old pines. It is threatened by the reduction of old coniferous forests, soil disturbance (caused by forest machinery), and forest encroachment by shrubs and broadleaves due to eutrophication. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small population. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. The legal status of the species does not need to be changed. It is found in several protected nature areas, e.g. the Ķemeri National Park, as well as in coastal forests. In order to protect the species, old pine forests or groups of old pines should be preserved, large continuous clear-cuts should be avoided, and the ground cover under old growing pines should be disturbed as little as possible. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
