Morfoloģija un bioloģija. Zilganās leptogijas laponis ir lapveida, 10–15 cm plats, plāns, izplests, apaļi daivains, virspusē pelnu vai svina pelēks, reti ar brūnganu nokrāsu. Izīdijas graudveida, vālesveida, cilindriskas vai sīkdaivainas, parasti zarotas, vienādā krāsā ar laponi vai mazliet tumšākas, attīstītas virspusē, it īpaši centrā. Apakšpuse gaišāka. Daivas apaļas, platas, veselām malām, daļēji pārsedz cita citu, pacilus. Apotēciji attīstās reti, tie ir sēdoši, apaļi, līdz 2 mm diametrā. Disks mazliet ieliekts vai plakans, sarkanīgi vai gaiši brūngans, ar veselu, plānu lapoņa apmali. Himēnijs bezkrāsains, 90–150 μm augsts. Epitēcijs dzeltenīgi brūngans (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Plaši izplatīta daudzviet Eiropā un Ziemeļamerikā, retāk Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Latvijā ir viena vēsturiskā atradne Siguldas apkārtnē (konstatēta 19. gs. beigās) un septiņas mūsdienu (deviņi novērojumi) valsts Z daļā Kurzemē un Vidzemē. Divas no tām konstatētas 1997.–1998. gadā, bet pārējās pēc 2021. gada (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 12 952 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā maza, kopējais indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes, galvenokārt uz apsēm (Latvijā novērota arī uz ievas), dažādu tipu vecos dabiskos mežos. Var augt arī uz akmeņiem. Zviedrijā secināts, ka sugai ir nepieciešams augsts gaisa mitrums un tā lielākoties aug noēnotās vietās ūdeņu tuvumā (SLU Artdatabanken 2025). Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – vecos jauktos platlapju mežos, vecos vai dabiskos boreālos mežos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret mežizstrādes pasākumiem un hidroloģiskā režīma pārmaiņām, kas veicina mikroklimata izmaiņas, kā arī vecu mežu platību un vecu apšu skaita mazināšanos mežos. Novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Viena atradne ir kolēmu sugu aizsardzībai izveidotā mikroliegumā, pārējās ĪADT – dabas liegumos “Kaļķupes ieleja”, “Pāces pļavas” u. c. Jāsaglabā vecie dabiskie lapu koku un jauktie meži ar apsi, to dabiskais hidroloģiskais režīms un mikroklimats. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs, Jēkabs Dzenis.
Summary. Leptogium cyanescens is widespread in many parts of Europe and North America, and less common in Africa, Asia and Australia. Latvia has seven localities (nine sites of observation) in the northern part of the country, in Kurzeme and Vidzeme. The EOO is 12,952 km2, and the AOO is 28 km2. An epiphytic species. It grows on the moss-covered base of tree trunks, mainly on aspen trees (also found on bird cherry in Latvia), in old natural forests of various types. It can also grow on rocks. The species is sensitive to logging activities and changes in the hydrological regime, which contribute to changes in the microclimate, as well as to the decline of old forest areas and the number of old aspen trees in the forests. Assessed as Endangered (EN) because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. One locality is situated in a micro-reserve created for the conservation of species of the Collema genus, and the others – in “Kalķupes ieleja”, “Pāces pļavas” Nature Reserves, etc. Old natural deciduous and mixed forests with aspen trees should be preserved, and their natural hydrological regime and microclimate must be conserved.
Literatūras saraksts
