Morfoloģija un bioloģija. Zilganās makstaines cepurīte ir 4–12 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk izpletusies, pelēka ar zilganu nokrāsu, sausa, centrā tūbaina. Lapiņas sārtas, brīvas, ciešas. Mīkstums plāns, balts, ar pelargoniju smaržu un maigu garšu. Kātiņš 3–8 cm garš, cilindrisks, pie pamata vālesveida, balts, iespiedumu vietās krāsojas dzeltenīgi brūns, ar pelēcīgu maksti pie pamata. Sporas brūnganas, birumrakstā sārtas, ovālas, gludas, 5,5–7,5 x 3,5–5,0 μm (Knudsen, Vesterholt 2012). Augļķermeņi parasti pa vienam, veidojas vasarā un rudenī novērojami īsu laiku (pāris dienas). Līdzīga jumteņu Pluteus ģints sugām, kurām nav maksts pie kātiņa pamatnes.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, ļoti reti Ziemeļamerikā un Austrālijā (GBIF 2024). Eiropā konstatēta reti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā, ļoti reti boreālās zonas dienvidos (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā atrasta ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 2008. gadā Vidzemē, Vestienas apkārtnē (LNDM kolekcijas dati). Līdz 2022. gadam zināmas piecas atradnes Vidzemē (Skujenes, Madonas apkārtnē) un Kurzemē (Kalētu apkārtnē), kā arī Rīgā, LU Botāniskajā dārzā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 65 653 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs (Knudsen, Vesterholt 2012). Sastopama uz stipri satrupējušas koksnes – celmiem un kritalām lapu koku mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību ietekmē atmirušas koksnes izvākšana lapu koku mežos, platlapju mežu īpatsvara mazināšanās. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza apdzīvotā platība, ļoti maza, sadrumstalota reģionālā populācija un prognozēta tās mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. To ieteicams iekļaut aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama ĪADT – dabas parkā “Gaiziņkalns”. Pārējās atradnes atrodas ārpus ĪADT. Sugas aizsardzībai jāsaglabā atmiruši lapu koki mežos. Jāturpina jaunu atradņu meklēšana Latvijā, lai noskaidrotu reģionālās populācijas lielumu un tā skaita tendences, un jāveic pētījumi par izplatību, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Slaty rosegill – Volvariella caesiotincta. Mainly found in Europe, but very rarely in North America, and Australia. It is rare in temperate and hemiboreal zones in Europe, and very rare in the southern boreal zone. It is very rare in Latvia; by 2022, five localities have been found in the Vidzeme and Kurzeme regions. The EOO is 65,653 km2, and the AOO – 20 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies; insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is likely to be less than 250. It is a wood saprotroph found in deciduous forests on heavily decayed wood such as stumps and fallen trees. The distribution is affected by the removal of dead wood from deciduous forests and by the decrease in the proportion of broadleaved forests. It is assessed as Endangered (EN) due to very low AOO, a very small, fragmented regional population, and the expected decline. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species in Latvia. It is found in a protected nature area – the “Gaiziņkalns” Nature Park. Other localities are outside protected areas. The conservation of the species requires the preservation of dead wood of deciduous trees in forests. Further search for new localities in Latvia is needed to determine the regional population size and trends, and studies on distribution life cycle and ecology.
Literatūras saraksts
