Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–100 cm augsts lakstaugs. Stublājs pacils, šķautņains, divas šķautnes ar spārniem. Pielapes lielas, olveida, ar pusbultveida pamatu. Lapas pāra plūksnaini saliktas no 8–12 olveida lapiņām, galā ar zarotu vīti, lapu apakšpuse zilganzaļa. Ziedkopas kāts īsāks nekā lapa. Ziedi ķekaros augšējo lapu žāklēs. Ķekarā 8–15 ziedi. Kauss zvanveida, zobiņi nevienādi. Vainags sarkanīgi violets. Auglis – līdz 5 cm gara pāksts. Zied no jūnija līdz jūlijam (Tabaka 2003; Roze 2015).
Izplatība. Suga sastopama no Austrumeiropas līdz Rietumāzijai no siltās līdz mērenajai joslai, arī dažviet Pireneju pussalā un Eiropas centrālajā daļā (GBIF 2023; Govaerts 2024). Latvijā un Lietuvā suga sastopama ļoti reti, bet Igaunijā pareti (Tabaka et al. 1996). Latvijā sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 410 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2. Valstī pašlaik ir zināmas sešas sugas atradnes Daugavas ielejā. Kokneses apkārtnē suga zināma kopš 1971. gada, kur tā atrasta dzelzceļa malā. 1984. gadā suga atrasta dabas parkā “Daugavas loki” Jaunbornes apkārtnē, vēlāk Daugavsargu lokā un Slutišķu apkārtnē (Evarts-Bunders, Jurševska 2010; Roze 2015). Nav jaunu ziņu par atradni Zlēku apkārtnē (12/8, 1923, Riemschneider, RIG) (Fatare 1992; Tabaka 2003). Atsauce uz šo atradni nav minēta monogrāfijā par tauriņziežu dzimtu (Roze 2015). 2024. gadā atrasta jauna atradne Ūdrīšu pagastā, Borovkas apkārtnē. Pēdējos simt gados sugas izplatība Latvijā ievērojami mazinājusies.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Sugas atradnes koncentrējas Daugavas ielejā. Sugas kodolteritorija ir dabas parks “Daugavas loki”, kur suga veido nelielas audzes sausos priežu mežos (Evarts-Bunders, Jurševska 2010). Tā aug arī Kokneses apkārtnē dzelzceļa malā (Priedītis 2014). Lielākā atradne ir Borovkas apkārtnē, kur konstatēti 120 indivīdi.
Dzīvotnes un ekoloģija. Klaju, sausu līdz vidēju mitru, galvenokārt kaļķainu, barības vielām nabadzīgu līdz vidēji bagātu augteņu suga (Tichý et al. 2023). Eiropā suga saistīta ar mežu laucēm, mežmalām, ceļmalām mežos (Dřevojan et al. 2016). Latvijā tā aug sausos priežu mežos, mežmalās. Ūdrīšu pagasta atradnē tā aug dažādu vecumu priežu mežos, tostarp jaunā 32 gadus vecā mežā un vecā dabiskā mežā, kas jau atbilst dabiska meža biotopa kritērijiem. Dzīvotnes parasti atbilst lānam vai damaksnim. Mežaudzes skrajas līdz vidēji biezas. Suga konstatēta skrajākajās mežaudžu vietās. Zemsedzē aug kopā ar tādām sugām kā meža silpurene Pulsatilla patens, parastā kreimene Convallaria majalis, šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia, pavasara dedestiņa Lathyrus vernus, slotiņu ciesa Calamagrostis epigeios. Paaugā daudz lazdu. Krūmu stāvā aug kārpainais segliņš Euonymus verrucosa.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos (kailcirtes). Negatīvu ietekmi rada gaismas apstākļu pasliktināšanās dzīvotnēs, ko izraisa bieza pameža izveidošanās sausajos priežu mežos dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā. Draudi ir arī smilts un grants ieguve.
Aizsardzība. Sugas lielākā un arī skaitliski bagātīgākā atradne atrodas ārpus ĪADT. Otra lielākā atradne ir dabas parkā “Daugavas loki”. Kokneses atradne ir ārpus ĪADT, bet indivīdu skaits tajā nav zināms.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā piemērotu dzīvotņu mazināšanos intensīvas mežizstrādes, gaismas apstākļu izmaiņu un eitrofikācijas rezultātā, sugas atradnes Latvijā ir apdraudētas. Jāpārbauda atradnes, precizējot populācijas lielumu un izplatības dinamiku. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, nepieļaujot dzīvotņu noēnošanos, ko rada bieza pameža izveidošanās sausajos priežu mežos dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā. Gaismas apstākļu uzlabošanai pieļaujamas izlases cirtes.
Autore: Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Pisiform grass-pea – Lathyrus pisiformis. It is rare in Latvia. The species is currently known from six localities. The EOO is 410 km2, and the AOO – 32 km2. Over the past 100 years, the EOO has significantly decreased, there is no new information about the earlier recorded locality from Zlēkas in western Latvia. The population size and dynamics are unknown. L. pisiformis grows in dry pine forests and forest edges. Its core territory is the “Daugavas loki” Nature Park, where the species forms small groups in dry pine forests. The species is also found near Koknese on a railway verge. In 2024, a new locality (the largest known in Latvia) was found near Borovka, in the south-eastern part of Latvia. The species is threatened by intensive forestry operations in dry pine forests (clear-cutting). The negative impact is also caused by increased shading caused by the overgrowth due to natural succession and eutrophication, as well as extraction of gravel and sand. It is necessary to examine the known localities as well as search for new ones, specifying the population size and the distribution dynamics. An appropriate protection regime and management must be applied, i.e., preventing increased shading and overgrowing of dry pine forests. Selective cutting could improve light conditions.
Literatūras saraksts
