Morfoloģija un bioloģija. Sudrabkaijas lieluma gaišs plēsējputns ar gariem, slaidiem spārniem. Ķermeņa apakšpuse, galva un spārnu mazās un vidējās apakšējās segspalvas baltas. Ķermeņa virspuse tumšbrūna. Izteikta tumša acs svītra. Pārtiek no zivīm. Ligzdu būvē dažādu koku, parasti apkārtnē augstāko priežu, pašā galotnē, virs koka vainaga. Dējumā 1–3 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Par tiem rūpējas abi pieaugušie putni – tēviņš pienes barību, bet mātīte baro mazuļus. Gājputns. Ziemo Āfrikā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls iekļauj Ziemeļamerikas Z daļu (nedaudz arī D daļā), Eirāziju no Eiropas (mazāk Rietumeiropā) līdz pat Kamčatkai (Tuvajos Austrumos nelielos reģionos), arī Āzijas DA daļu un Austrāliju. Ziemo Ziemeļamerikas D daļas piekrastē un Dienvidamerikas Z daļā, Āfrikā, Indijā, Āzijas DA daļā un Austrālijā (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies, it īpaši Rietumeiropā (Keller et al. 2020). Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav konstatēts būtisks izplatības pieaugums, taču, ņemot vērā populācijas pieaugumu, ir ticami, ka izmantotā izplatības pārmaiņu novērtēšanas metode nav atbilstoša šai sugai (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 980 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 61 421 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija pieaug (BirdLife International 2021a). Pieaug arī Eiropas populācija. Lietuvā, Igaunijā un Krievijā populācija pieaug. Baltkrievijā ilgtermiņa populācijas tendence nav zināma, bet īstermiņā populācija ir stabila (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 220–230 pāru (440–460 pieaugušu indivīdu) (Kalvāns 2022). Ilgtermiņā populācija pieaug, bet īstermiņa tendence ir neskaidra (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo mežos vai augstajos purvos, lielāku ezeru, zivju dīķu vai upju tuvumā, arī pie lieliem bebru dīķiem (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 9,7 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek medīta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Kādreiz galvenais drauds sugai bija tās apkarošana. Lai gan mūsdienās šis drauds ir mazinājies, ceļā uz ziemošanas vietām suga joprojām tiek medīta. Arī pesticīdu ietekme savulaik bija lielāka, bet šobrīd mazinājusies. Sugu būtiski varētu ietekmēt vējparku attīstība (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” zivjērglis ir izveidošanas mērķsuga 79 ĪADT. Zivjērglis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Ķemeru Nacionālais parks”, “Lubāns un zivju dīķi”, “Moricsala un Viskūžu sala”, “Rāzna”, “Sātiņu zivju dīķi” (Račinskis 2004). Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Avotiņš 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jānovērš traucējums ligzdošanas vietu tuvumā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Osprey − Pandion haliaetus. No significant increase in the distribution has been recorded in Latvia since the 1980s, but given the growing population, it is likely that the method used to estimate distribution change is not appropriate for this species. The AOO of breeding birds is 980 km2, the EOO – 61,421 km2. The breeding population is estimated at 220–230 pairs (440–460 adult individuals). The population is increasing in the long term, while the short-term trend of the population is unclear. They nest in forests or raised bogs, near larger lakes, fishponds or rivers, including large beaver ponds. The threats have not been studied in Latvia, therefore, the threats from the European assessment that might be relevant for the Latvian population have been described here. Persecution used to be the main threat to the species at one time. Although this threat has diminished now, the species is still being hunted on its way to its wintering grounds. The impact of pesticides was also higher in the past, and has now declined. The species could be significantly affected by the development of wind farms. Monitoring of the population of the species is ongoing. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The prevention of disturbance in the vicinity of the breeding sites is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
