Morfoloģija un bioloģija. Par stārķi mazliet mazāks slaids putns ar zilpelēki baltu apspalvojumu. Mugurpuse un spārni zilpelēki, lidspalvas un primārās segspalvas melnas. Pārtiek galvenokārt no zivīm. Parasti ligzdo kolonijās. Ligzda ir no zariem būvēta platforma. To būvē kokos vai retāk – ezeru niedrājos vai krūmos. Perē un par mazuļiem rūpējas abi pāra putni. Dējumā 3–7 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Gājputns, siltākās ziemās ziemo arī Latvijā (LOB 1999).
Izplatība. Ļoti plašs izplatības areāls, kas iekļauj lielāko daļu Eirāzijas (izņemot Z reģionus) un Āfrikas, izņemot sausākos apgabalus. Ziemo Eiropas R un D daļā, Āzijas dienvidos un Āfrikā (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā palielinājusies, areālam izplešoties gan ziemeļos, gan dienvidos (Keller et al. 2020). Latvijā starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu izplatība nav būtiski mainījusies. Starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu šķietams izplatības pieaugums, bet to lielā mērā varētu būt ietekmējusi novērojumu interpretācija (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 372 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 67 807 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2019). Eiropas populācija sarūk. Krievijas populācijas tendence nav zināma. Baltkrievijā populācija stabila, Lietuvā – sarūk, Igaunijā – ilgtermiņā pieaug, īstermiņā stabila (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 1100–2000 pāru (2200–4000 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņā populācija pieaug. Īstermiņa tendence klasificēta kā stabila (Ķerus u. c. 2021), taču, izmantojot IUCN rīku A kritērija aprēķinam, ir aprēķināts 18% samazinājums trijās paaudzēs.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādas iekšzemes ūdenstilpes, arī jūras piekrasti. Ligzdo arī nelielos meža puduros lauksaimniecības ainavas vidū (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 8,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču citviet Eiropā tiek medīta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud medības un populācijas kontrole, lai ierobežotu zaudējumus akvakultūrai. Koksnes ieguves dēļ tiek iznīcinātas un traucētas ligzdošanas vietas. Suga ir jutīga pret putnu gripu un putnu botulismu, tāpēc to var apdraudēt šo slimību uzliesmojumi (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Zivju gārnis nav mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču tas ligzdo vairākās no tām. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece.
Summary. Grey Heron − Ardea cinerea. The distribution in Latvia has not changed significantly between 1980–1984 and 2000–2004. An increase in distribution appears to have occurred between 2000–2004 and 2013–2017, but this may have been largely influenced by the interpretation of observations. The AOO of breeding birds is 372 km2, the EOO – 67,807 km2. The breeding population is estimated at 1,100–2,000 pairs (2,200–4,000 adult individuals). The population is increasing in the long term. The short-term trend has been classified as stable, but an 18% reduction over three generations is estimated. Inhabits a variety of inland water bodies, including the sea coast. It also breeds in small patches of forest amid agricultural landscapes. The species is threatened by hunting and population control aimed at limiting the losses of aquaculture. Logging destroys and disturbs breeding sites. The species is susceptible to avian influenza and avian botulism and may be threatened by future outbreaks of these diseases. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
