Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Ļoti sīki, viengadīgi augi, augstums 1–2 mm. Vienmājas augi, attīstās uz ilgi paliekošas tumšzaļas vai brūnganas nokrāsas protonēmas. Lapas izteikti zobainas, apmēram 1 mm garas. Stumbrs gandrīz nemanāms, līdz 0,2 mm garš. Lapas bez dzīslas vai ar īsu dzīslu, satuvinātas, veido rozeti. Apakšējās lapas sīkas, augšējās lielākas, šauri lancetiskas, gals pakāpeniski smails, dažkārt sagriezts, zobaina mala ar atliektiem zobiņiem. Šūnas lielas, ar plāniem šūnapvalkiem. Augi gandrīz vienmēr ar sporofītu. Sporangiji 0,5 mm gari, ieapaļi, galā ar īsu smaili, ieskauti lapās un īsāki nekā tās, nogatavojušies kļūst gaišbrūni un atveras, starpsienām neregulāri pārplīstot. Operkulums ļoti īss, pārklāj vienīgi sporangija galu (Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).
Izplatība. Mērenās klimata joslas suga, sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā. 1975.–2022. gadā Latvijā zināmas 13 atradnes dažādos valsts reģionos (A. Āboliņa, E. Oļehnoviča, A. Opmanis, I. Rēriha, I. Leimanis). Sastopamības apgabals (EOO) ir 23 513 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 52 km2. Iespējams, suga ir sastopama biežāk, jo ļoti niecīgo izmēru dēļ ir grūti pamanāma. Pieaugot sūnu ekspertu skaitam, sagaidāms, ka uzlabosies zināšanas par sugas izplatību un sastopamību.
Populācija. Eiropā sugas reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas (Campisi, Cogoni 2019). Trūkst datu par to arī Latvijā. Sugas apakšpopulācija atradnēs veido mazus laukumus dažu cm2 platībā. Nav sagaidāms būtisks reģionālās populācijas pieaugums, ņemot vērā iespējamos potenciālos draudus.
Biotopi un ekoloģija. Īslaicīga, viengadīga pioniersuga, veido nelielus klājienus dažu cm2 platībā. Aug uz skābas augsnes vai uz māla meža ceļos, ezeru vai dīķu tuvumā, ganībās, arumos vai apdzīvotās vietās (Atherton et al. 2010; Campisi, Cogoni 2019), pavasaros uz kurmju rakumiem, vasaras beigās lauksaimniecības zemēs pēc labības novākšanas (Liepiņa 2017). Nav specifiskas piesaistes retiem un ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem. Iespējami visdažādākie biotopi, ja tajos ir iepriekšminētie substrāti. Bieži novērota kopā ar viļņaino lācīti Atrichum undulatum, sprogaino divzobīti Dicranella crispa, mainīgo divzobīti D. varia, samtīšu spārneni Fissidens bryoides, dobuļu fosombroniju Fossombronia foveolata, Vondrāčeka fosombroniju F. wondraczekii, smailo īlenlapi Pleuridium subulatum, sārtgumiņu kroksamtīti Ptychostomum rubens, zilgano ričiju Riccia glauca, cilu ričiju R. sorocarpa, makstu zaļbārbulu Streblotrichum convolutum, strupvācelītes sīkvijzobi Tortula truncata, plakanlapu veisiju Weissia squarrosa (A. Āboliņas, E. Oļehnovičas, A. Opmaņa, I. Rērihas, L. Strazdiņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu var apdraudēt klimata pārmaiņu izraisītais sausums. Jāņem vērā arī pastāvošie draudi un stresi, ko rada mūsdienu lauksaimniecības zemju intensifikācija, kas ietekmē sugas substrātu pieejamību un kvalitāti (Hodgetts 2015; Campisi, Cogoni 2019; Huttunen, Pihlaja 2019). Latvijā ir neskaidra sugas apdzīvotā platība un trūkst informācijas par potenciālajiem draudiem, tāpēc suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridisko statusu iespējams pārskatīt. Atsevišķas atradnes konstatētas ĪADT: Grīņu dabas rezervātā, dabas liegumos “Stiklu purvi”, “Lubāna mitrājs”. Jāpēta suga tās atradnēs un jāmeklē potenciāli piemērotos biotopos, lai noskaidrotu sugas izplatību, ekoloģiju, apdraudējumu, veiktu aizsardzības pasākumus.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Serrated earth-moss – Ephemerum serratum. A temperate moss species found in Europe, Asia, North Africa and North America. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1975. In Latvia, information and data on 13 localities of the species from 1975 to 2022 in different regions of the country have been collected. EOO is 23,513 km2, and AOO is 52 km2. The species is probably more common because its very small size makes it difficult to spot. There is also a lack of data on this in Latvia. The subpopulation of the species forms small patches of an area of a few cm2. No significant increase in the regional population is expected, taking into account potential threats. The species grows on acidic soil or on clay on forest roads, near lakes or ponds, in pastures, ploughland or in settlements, in spring on mole burrows, in late summer on farmland after harvesting crops. The species may be threatened by drought caused by climate change. The threats and stresses posed by the modern intensification of agricultural land, which affect the availability and quality of substrates for the species, must also be taken into account. In Latvia, the area populated by the species is unclear and there is a lack of information on potential threats, so the species is listed as Data Deficient (DD). A protected species in Latvia. The legal status of the species in Latvia could be reviewed. Some of the localities are part of protected nature territories – the Grīņi Strict Nature Reserve, the “Stiklu purvi” and “Lubāna mitrājs” Nature Reserves. The species should be studied in its localities and searched for in potentially suitable habitats to determine its distribution, ecology, threats and conservation measures.
Literatūras saraksts
