Morfoloģija un bioloģija. Zobspārnu sfinga spārnu plētums ir 36–42 mm, mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi. Priekšspārni ar zaļganu, pelēcīgu vai brūnganu pamatfonu, centrālā šķērssvītra parasti tumšāka. Priekšspārnu ārmala vilnaina. Pakaļspārni dzeltenīgi oranži ar tumšu ārējo šķērssvītru. Tēviņiem un mātītēm spārnu raksts neatšķiras. Taustekļi vārpstveidīgi. Lido maija beigās–jūnijā. Ir aktīvi naktī un krēslā (lido uz gaismu), dažreiz arī dienā. Spēcīgi lidotāji un, līdzīgi kā daudzi citi sfingi, dažreiz migrē uz ziemeļiem. Kāpuri tumšbrūni (dažreiz zaļi) ar slīpām svītrām uz sāniem. Sastopami jūlijā–augustā. Kāpuri dzīvo uz kazrozes Epilobium spp., vītolu vējmietiņa Lythrum salicaria, divgadīgās naktssveces Oenothera biennis un dažiem citiem augiem, kur naktī barojas. Iekūņojas augsnē. Pārziemo kūniņa. Gadā attīstās viena paaudze.
Izplatība. Areāls rietumpalearktisks. Suga sastopama Eiropas centrālajā un D daļā, kā arī Āzijā (Irānā, Afganistānā, Kaukāzā, Dienvidsibīrijā) un Āfrikas ZR daļā. Reti un tikai vietām sastopama Dānijā, Lietuvā un Baltkrievijā (Karsholt, Nielsen 2013; Ivinskis, Rimšaitė 2018; Pisanenko 2019). Fenoskandijā un Igaunijā nav konstatēta (Jürivete, Õunap 2020). Latvija atrodas areāla Z perifērijā. Suga kopumā atrasta tikai trijās vietās valsts DA daļā – Šķaunē (Grebļa kalnā), Indricā, kā arī Silenē, kas ir vēsturiskā atradne (1987). Sugas apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2, sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai trūkst datu.
Populācija. Kaut arī sugai ir liels izplatības areāls, parasti tās indivīdi ir sastopami nelielā skaitā. Daudzos reģionos apakšpopulācijas ir apdraudētas. Reģionālās populācijas esība Latvijā nav pierādīta, jo nav datu par sugas vairošanos Latvijā, tomēr, domājams, tā pastāv. Atrasti tikai trīs indivīdi – katrā atradnē viens (Savenkov, Šulcs 2010). Pieaugušo indivīdu skaits reģionālajā populācijā, visticamāk, nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama jauktu koku mežmalās, krūmājos, zālājos (piemēram, mēreni mitrās pļavās) un piemājas dārzos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmas izmaiņas un degradācija, piemēram, aizaugšana ar krūmiem, intensīva pļaušana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai, visticamāk, ir ļoti maza reģionālā populācija. Tā netika novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo, iespējams, Latvijas reģionālā populācija ir lielāka, nekā pašlaik zināms. Suga izpētīta nepilnīgi.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Biotopi jāapsaimnieko atbilstoši sugas ekoloģiskajām un bioloģiskajām prasībām – īstenojami dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumi, nepieļaujot aizaugšanu ar krūmiem un pārāk intensīvu pļaušanu. Lai aizsargātu sugu, jāpievēršas mērķtiecīgai jaunu atradņu meklēšanai, izglītojot ekspertus un sabiedrību par šo sugu, tai piemērotiem biotopiem un agrākajām atradnēm. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Willowherb hawkmoth – Proserpinus proserpina. A western Palaearctic species, found in Central and Southern Europe, Asia and Northwest Africa. It is rare and only found locally in Denmark, Lithuania and Belarus (Karsholt, Nielsen 2013; Ivinskis, Rimšaitė 2018; Pisanenko 2019). Not found in Fennoscandia and Estonia (Jürivete, Õunap, 2020). Latvia is at the northern periphery of its range. The species has been found in a total of only three localities in the south-eastern part of the country – Šķaune (Grebļa kalns), Indrica and Silene; in Silene, the species has not been recorded since 1987. The AOO is 8 km2. For the calculation of the EOO, data is lacking. Although the species has a large range, individuals are usually found in small numbers. Subpopulations are threatened in many regions. The existence of a regional population in Latvia has not been confirmed, as there are no data on breeding in Latvia, however, it is assumed to exist. Only three individuals have been found, one at each locality (Savenkov, Šulcs 2010) and the total number of mature individuals in the regional population is considered below 250. It occurs on the edges of mixed forests, in scrubland, in mesic grassland and in gardens. The species is threatened by ecosystem changes and degradation, such as shrub encroachment and frequent mowing. It is assessed as Endangered (EN) as the regional population is very small. It is a species of EU importance and protected in Latvia. The legal conservation status of the species in Latvia must be maintained. Habitat management according to the species’ ecological and biological requirements is necessary – habitat management measures should be implemented to prevent shrub overgrowth and overly intensive mowing. Conservation should focus on targeted search for new localities, education of experts and nature enthusiasts about the species, its suitable habitats and former localities.
Literatūras saraksts
