Atgriezties
Jutīga (VU)

Zviedrijas somenīte

Calypogeia suecica (Arnell & J. Perss.) Müll. Frib

 
Jutīga (VU)

Zviedrijas somenīte

Calypogeia suecica (Arnell & J. Perss.) Müll. Frib

Foto: Ivars Leimanis – Zviedrijas somenīte.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: somenīšu Calypogeiaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: VU C1a(i)+2a(i), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2016.
Statuss tuvējās valstīs: Norvēģija (LC 2021), Zviedrija (VU 2020), Somija (EN 2019), Igaunija (LC 2023), Polija (VU 2018).
Biotopi: 1.12. Staignāju meži.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Nelieli dzeltenzaļi, olīvzaļi vai brūnzaļi augi, parasti guloši, dzinumi līdz 1 cm gari, līdz 2,3 mm plati, mazzaroti. Lapas divās rindās jumstiņveidā, 0,2–0,7 mm garas, garums 1,0–1,4 reizes lielāks nekā platums, plati vai ovāli trīsstūrainas, galā veselas vai ar nelielu jomu, nekad nav divdaivainas, platākās – 1/3–1/2 lapas pamatnes. Lapu šūnas plātnes vidū ar plāniem šūnapvalkiem un izteiktiem, bet ļoti maziem uzbiezējumiem. Šūnās 2–8 bezkrāsaini eļļas ķermeņi. Amfigastrijas platākas nekā stumbrs, apaļas vai ovālas, divdaivainas, 1/2–2/3 plātnes, daivas smailas vai noapaļotas. Sporofīts veidojas ļoti reti; nereti tievu dzinumu galos attīstās sfēriski līdz eliptiski vairķermeņi (Smith 1990; Naujalis et al. 1995; Paton 1999; Atherton et al. 2010).

Izplatība. Eiropā boreāla kalnu suga. Plaši izplatīta Centrālajā un Ziemeļeiropā, uz dienvidiem vairāk saistīta ar kalnu rajoniem, konstatēta arī Azoru salās un Tenerifē. Sastopama arī Āzijā un Ziemeļamerikā (Blockeel et al. 2014). Latvijā mūsdienās ir vairāk nekā 70 atradņu. Biežāk sastopama Vidzemes centrālajā daļā un Kurzemē, konstatēta arī Latgalē, piemēram, Gaiņu purvā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 70 422 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 260 km2.

Populācija. Eiropā reģionālā populācija ir stabila. Tomēr Skandināvijā, kur sastopamas lielas apakšpopulācijas, sastopamība mazinās (Hodgetts et al. 2019). Latvijā populācijas lielums un tendences nav pētītas, bet atzīmēto atradņu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis. Mežsaimnieciskās darbības rezultātā viena atradne ir iznīcināta un ceturtā daļa zināmo atradņu ir potenciāli apdraudētas.

Biotopi un ekoloģija. Sastopama vecos, bioloģiski vērtīgos, mitros, ēnainos mežos uz trupošas skujkoku koksnes bez mizas. Divi atradumi Ziemeļīrijā ir uz atklātas kūdras, un suga šādās augtenēs var palikt neievērota (Meinunger, Schröder 2007; Blockeel et al. 2014; ArtDatabanken 2015). Latvijā tā saistīta galvenokārt ar skujkoku, retāk melnalkšņa kritalām auglīgos, mitros skujkoku mežos un staignājos.Dabisko meža biotopuspecifiskāsuga (Auniņš 2013). Aug kopā ar Millera somenīti Calypogeia muelleriana, divsmaiļu pumpurzareni Cephalozia bicuspidata, smaržīgo zemessomenīti Geocalyx graveolens, Zeligera hercogīti Herzogiella seligeri, uzpūsto smaillapi Lophozia ventricosa, līklapu novelliju Nowellia curvifolia, platdaivu rikardiju Riccardia latifrons, rudens pārlapīti Syzygiella autumnalis, (A. Opmaņa, B. Bambes, I. Rērihas, I. Leimaņa J. Klušas novērojumi, Āboliņa 2008).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir kailcirtes vecos, ilglaicīgos mežos. Tā kā suga saistīta ar mitriem un pārmitriem mežiem, to negatīvi ietekmē mežu meliorācija. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai prognozēta nepārtraukta populācijas mazināšanās.

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Suga konstatēta vairākās ĪADT: Krustkalnu dabas rezervātā, dabas liegumos “Mežole”, “Vesetas palienes purvs”, “Gaiņu purvs”, Gaujas, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic zinātniski pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.

Autori: Baiba Bambe*, Līga Strazdiņa.

Summary. Swedish pouchwort – Calypogeia suecica. A widespread liverwort in Central and Northern Europe, more associated with mountainous areas to the south and also found in the Azores and Tenerife. It is recorded in Asia and North America, too. It was first found in Latvia by U. Suško in 1996. In Latvia, the number of localities of the species today is more than 70. It is more common in central Vidzeme and Kurzeme, and also found in Latgale, e.g. in the Gaiņi Swamp. EOO is 70,422 km2, and AOO is 260 km2. Population size and trends have not been studied in Latvia, but the number of recorded localities has recently increased. At least one locality has been destroyed by forestry and a quarter of known localities are potentially threatened. The species is mainly associated with pine and spruce logs, less frequently alder logs. It grows in fertile, moist coniferous forests and black-alder swamps. The species is threatened by clear-cutting in old, long-term forests and by forest drainage. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a predicted continued population decline. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The species has been found in several protected nature territories – the Krustkalni Strict Nature Reserve, the “Mežole”, “Vesetas palienes purvs” and “Gaiņu purvs” Nature Reserves, and the Gauja, Ķemeri and Slītere National Parks. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and scientific studies on the population size, distribution and trends should be carried out.

Literatūras saraksts

  • ArtDatabanken 2015. Artfakta. Red List of Swedish Species Online Database. Stockholm https://artfakta.se/ [skatīts 04.10.2022.].
  • Atherton, I., Bosanquet, S., Lawley, M. (eds). 2010. Mosses and Liverworts of Britain and Ireland – A Field Guide. London: British Bryological Society, 848.
  • Auniņš, A. (red.). 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. Precizēts izdevums. Rīga: Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 359.
  • Āboliņa, A. 2008. Sūnas uz trupošas koksnes Latvijā. LLU Raksti, 20(315): 103–116.
  • Blockeel, T.L., Bosanquet, S.D.S., Hill, M.O., Preston, C.D. (eds). 2014. Atlas of British & Irish Bryophytes. Newbury: Pisces Publications, 1250.
  • Hodgetts, N., Blockeel, T., Konstantinova, N., Lönnell, N., Papp, B., Schnyder, N. 2019. Calypogeia suecica. The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T87491494A87793660. [skatīts 04.10.2022.].
  • Meinunger, L., Schröder, W. 2007. Verbreitungsatlas der Moose Deutschlands – Band 1. Regensburg: Oliver Dürhammer für die Regensburgische Botanische Gesellschaft, 1: 636.
  • Naujalis, J., Kalinauskaitė, N., Grinečienė, M. 1995. Vadovas Lietuvos kerpsamanėms pažinti. Vilniuos: Žodynas, 244.
  • Paton, J.A. 1999. The Liverwort Flora of British Isles. Colchester: Harley Books, 626.
  • Smith, A.J.E. 1990. The Liverworts Flora of Britain and Ireland. Cambridge, New York, Melbourne: Cambridge University Press, 362. 
Projekta finansētāji un partneri