Morfoloģija un bioloģija. Zvīņainās telotrēmas laponis ir 0,02–0,15 mm biezs, gluds vai vāji krunkains, vietām sīki paugurains, vesels vai vāji saplaisājis, zilpelēks, pelnpelēks, pelēcīgs vai dzeltenīgi bālgans, dažreiz ar pelēcīgi olīvkrāsas vai pelēcīgi zaļu nokrāsu, vāji spīdīgs. Apotēciju daudz, tie ir iegrimuši pa vienam vai pa 2–3 lapoņa kārpiņās. Apotēcija disks 0,1–0,7 mm diametrā, ieliekts līdz plakanam, melnīgsnējs, kails vai ar pelēcīgu apsarmi, atveras ar apaļu poru, 0,12–0,30 mm diametrā, ietverts lapoņa futlārī. Ekscipuls plāns, bezkrāsains vai ar vāji brūnganu nokrāsu. Himēnijs 130–200 µm augsts. Epitēcijs sīkgraudains. Aski cilindriski, ar 2–8 sporām, reti ar vienu. Sporas bezkrāsainas, galos noapaļotas, ar desmit un vairāk šķērssienām, 30–90 x 9–18 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga izplatīta visā pasaulē, mazāk – Āzijas centrālajā daļā, Āfrikas ziemeļos un Austrālijas centrālajā daļā. Latvijā konstatētas vairāk nekā 300 atradnes (reģistrēti vairāk nekā 1000 novērojumi), tā izplatīta visā valstī (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 65 871 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1200 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav datu par sugas populācijas lielumu un izmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija ir vidēji liela, kopējais indivīdu skaits nepārsniedz 3000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, sastopama galvenokārt vecos, dabiskos lapu koku mežos ar samērā augstu un stabilu gaisa mitrumu, kā arī vecos jauktos platlapju mežos. Aug uz platlapjiem, apsēm, melnalkšņiem, purva bērziem, retāk uz eglēm un lazdām (SLU Artdatabanken 2025). Konstatēta ES nozīmes aizsargājamos meža biotopos – vecos vai dabiskos platlapju mežos, aluviālos krastmalu un palieņu mežos, staignāju mežos, vecos vai dabiski boreālos mežos (DAP 2025). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie draudi sugas ilgtermiņa pastāvēšanai ir mežizstrāde mitros, ilglaicīgos lapu koku un jauktos mežos, kas ne tikai mazina piemēroto koku daudzumu, bet arī maina meža mikroklimatu, kā arī mežu meliorācija. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo nākotnē sagaidāma sugai piemēroto biotopu platības mazināšanās (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Apmēram puse novērojumu ir bijuši ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Elkšķenes meži”, “Brienamais purvs”, “Kaļķupes ieleja”, Slīteres Nacionālajā parkā. Lai aizsargātu sugu, izveidoti 13 mikroliegumi. Sugai piemērotos biotopos jāierobežo mežizstrāde, kā arī jāsaglabā atbilstoši mitruma apstākļi. Jāpēta reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika, vispārīgi jāizglīto sabiedrība par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Dace Stepanova*, Rolands Moisejevs, Polina Degtjarenko, Jēkabs Dzenis.
Summary. Thelotrema lepadinum is a cosmopolitan species. More than 300 localities have been recorded in Latvia (more than 1,000 registered observations). The EOO is 65,871 km2, and the AOO is 1,200 km2. This epiphytic species is mainly found in old, natural deciduous forests with relatively high and stable air humidity, as well as in old mixed broadleaf forests. It grows on broadleaf trees, aspens, black alders, birch, but less often on spruces and hazels. The main threats to the long-term existence of the species are logging in wet, old-growth deciduous and mixed forests, which not only reduces the number of suitable trees but also alters the forest microclimate, as well as forest drainage. It is assessed as Near Threatened (NT), as a decrease in the area of suitable habitats for the species is expected in the future. This is a protected species in Latvia for the preservation of which micro-reserves can be created. Its legal protection status must be maintained. About half of the observations were made in protected areas, for example, in the “Elkšķenes meži”, “Brienamais purvs” and “Kaļķupes ieleja” Nature Reserves. In habitats suitable for the species, logging should be limited, as well as appropriate microclimate conditions should be maintained.
Literatūras saraksts
