Morfoloģija un bioloģija. Zvīņainā sprakšķa ķermenis ir 14‒17 mm garš, iegarens, tumšbrūns līdz sarkanbrūns. Ķermeņa virspuses apmatojumu veido brūni un netīri dzelteni resni sariņi, kas atgādina zvīņojumu. Apmatojums aizsedz virspuses pamatkrāsojumu. Ķermenis dorsoventrāli saplacināts, tā virspuse matēta, biezi un diezgan dziļi regulāri punktēta. Galva neliela. Priekškrūšu vairogs ar izteiktu garenisku vidusrievu, tā ārmalas saplacinātas, ar asu sāna ķīli. Taustekļi neizteikti, zāģveida, gandrīz bez apmatojuma. Kāpurs tārpveida, bāli dzeltens, ar melnu galvu. Ķermeņa pirmais un pēdējais posms sarkanbrūns. Urogomfas garas, zobveida, nosmailotas. Jaunie kāpuri ir plēsēji, medī citu kukaiņu, galvenokārt vaboļu, kāpurus, savukārt pieaugušie kāpuri vismaz daļēji pārtiek no sadalījušās koksnes (Delnatte 2008). Kāpuru attīstība ilgst 1‒2 gadus. Pārziemo pieaudzis indivīds (imago).
Izplatība. Eirāzijas suga, sastopama no Pireneju kalniem līdz Rietumsibīrijai, Turcijai un Kaukāza kalniem (Laibner 2000; Cate 2007). Zināma Baltkrievijā, Polijā un, iespējams, joprojām sastopama Somijā (Buchholz 2004; Цинкевич, Александрович 2002; Muona, Mattila 2019). Nav atrasta Igaunijā un Lietuvā, bet Krievijā nav atradņu Baltijas valstu tuvumā. Latvijā suga pirmoreiz konstatēta Kurzemē pirms aptuveni 170 gadiem (Kawall 1858). Pēc tam atkārtoti konstatēta tikai vienu reizi ‒ 2024. gadā ‒ arī Kurzemē, Slīteres Nacionālā parka tuvumā (Ieviņš 2024). Ļoti ticams, ka tā sastopama arī nacionālajā parkā. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Potenciālais EOO eksperta vērtējumā ir aptuveni 1600 km2. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2, potenciālā AOO nepārsniedz 100 km2.
Populācija. Visā Eiropā suga ir sastopama ļoti reti un izkliedēti, citu valstu reģionālās populācijas ir mazas un sarūkošas (Dodelin et al. 2025). Kvantitatīvi pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti, jo pēc aptuveni 170 gadiem tā pirmoreiz konstatēta 2024. gadā. Arī iepriekšējā reizē suga atzīmēta Kurzemē, konkrētu vietu nenorādot, bet ar piezīmi “ļoti reti” (Kawall 1858). Eksperta vērtējumā pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Mežu suga, obligāti saproksila, sastopama gan līdzenumos, gan kalnos (Laibner 2000). Suga saistīta ar veciem, dabiskiem boreālajiem un platlapju mežiem ar lielu atmirušas koksnes daudzumu. Galvenokārt apdzīvo lielu izmēru nokaltušu koku stumbrus, kā arī kritalas un celmus, retāk arī vidēja lieluma stumbrus (diametrs vairāk nekā 35 cm) (Sanchez et al. 2018). Kāpuri attīstās zem nokaltušas mizas vai trupošā koksnē, pārsvarā saistīti ar skujkokiem (baltegli, egli, priedi), bet apdzīvo arī platlapjus (parasto ozolu, retāk dižskābardi). Suga ir iekļauta Centrāleiropas pirmatnējo mežu reliktu sugu sarakstā (Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijas mazā reģionālā populācija var tikt strauji apdraudēta, mainoties specifiskajiem apstākļiem Slīteres Nacionālajā parkā un tā apkārtnē, kur suga ir konstatēta. Tas var notikt, piemēram, mainoties meža vecuma struktūrai, atmirušās koksnes daudzumam, audzes blīvumam vai koku sugu sastāvam. Sugai piemēroto dzīvotņu – atmirušas koksnes – daudzums dabā ārpus ĪADT ir ierobežots. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo reģionālās populācijas lielums nepārsniedz 1000 pieaugušu indivīdu.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus, jo sugas reģionālā populācija novērtēta kā ļoti neliela un stipri izolēta no citu valstu reģionālajām populācijām un sugas ilgstoša pastāvēšana iespējama tikai vecos, saimnieciski neskartos mežos. Vienīgā zināmā atradne ir ārpus ĪADT, un tā netiek aizsargāta. Lai saglabātu sugas atradnes un reģionālo populāciju, svarīgi ir neiejaukties dabiskajos procesos mežos. Jāprecizē sugas izplatība, ekoloģiskās prasības, reģionālās populācijas lielums un apdraudošie faktori.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Click beetle – Lacon lepidopterus. The species occurs in Eurasia from the Pyrenees to the Western Siberia, Turkey and the Caucasus Mountains (Laibner 2000; Cate 2007). It was first recorded in Latvia in the Kurzeme region ~170 years ago (Kawall 1858) and since then it has only been found once – in 2024, also in Kurzeme, near the Slītere National Park (Ieviņš 2024). The calculation of the EOO is not possible due to the lack of data. The potential EOO, according to an expert’s assessment, is ~1,600 km2. The AOO is 4 km2, but the potential AOO does not exceed 100 km2. Quantitative studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. According to the expert’s assessment, the number of mature individuals is unlikely to exceed 1,000 and thus it is assessed as Vulnerable (VU). The species is bound to old-growth, natural boreal and broadleaf forests with large amounts of decaying wood. It mainly inhabits trunks of large dimensions, as well as crevices and stumps (Sanchez et al. 2018). Latvia’s small regional population can potentially be rapidly threatened by changes in specific conditions in the Slītere National Park and the surrounding area, for example, the age structure of the forest, the amount of decaying wood or the tree species composition. The available amount of suitable habitats and substrate for the species – old-growth forests and decaying wood – is limited outside protected areas. The only currently known site of L. lepidopterus is immediately at the border of the Slītere National Park, but is not protected. However, it is likely that the species can also be found inside the national park. The species is currently not protected in Latvia, but it is proposed to include it on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Non-interference with the natural processes in the forests is important for the preservation of the regional population, the species habitats and the known site of this species. Studies on the distribution, ecological requirements and regional population size need to be performed, and the threats to be identified.
Literatūras saraksts
