Morfoloģija un bioloģija. Bālās skleroforas apotēciji ir 0,4–0,7 mm gari. Apotēcija kājiņa 0,06–0,10 mm diametrā, salmdzeltena līdz pelēka, bez apsarmes. Galviņa otrādi plati olveida līdz lēcveida, 0,25–0,32 mm diametrā. Ekscipuls veido šauru apmali apkārt kājai pie galviņas pamatnes. Hipotēcijs gaiši dzeltenīgi brūns. Mazēdijs gaišbrūns, okerkrāsas. Tajā esošie kristāli, reaģējot ar kālija hidroksīdu, iegūst purpurkrāsu. Aski vālesveida ar kājiņu. Sporas apaļas, 7–8 µm diametrā, ar kārpainu ornamentāciju (SLU Artdatabanken 2025; A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Latvijā zināmas vairāk nekā 80 atradnes visā valstī (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 57 977 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 312 km2. Vēl vairākas jaunas sugas atradnes konstatētas 2023.–2025. gadā pēc sugas izzušanas riska vērtējuma veikšanas (DAP 2025).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Tā vērtējama kā neliela, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, pārsvarā saistīta ar parkveida biotopiem, piemēram, parkiem, alejām un parkveida pļavām, kā arī atsevišķi augošiem veciem kokiem. Aug galvenokārt uz lapu koku (parasti ošu, ozolu, gobu un kļavu) mizas, retāk uz atmirušas lapu koku koksnes (SLU Artdatabanken 2025). Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamā biotopā – parkveida pļavās un ganībās, retāk arī dažādos meža biotopos ar platlapjiem (DAP 2025). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie draudi ir saistīti ar vecu platlapju koku ciršanu un ieaugšanu krūmos sugai piemērotos biotopos. Sugu negatīvi ietekmē arī ošu un gobu slimības, kas izraisa piemēroto veco koku paaugstinātu mirstību. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Nepieciešamību veidot mikroliegumus iespējams pārskatīt. Lielākā daļa atradņu ir ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Mugurves pļavas”, vairākās aizsargājamās alejās. Jāsaglabā veci platlapji parkveida biotopos, alejās un mežos. Parkveida biotopos var būt nepieciešama sugas apdzīvoto koku attēnošana. Pirms rekonstruēt ceļu posmus ar alejām vai gar tiem augošiem veciem lapu kokiem, kā arī parkus, jāinventarizē retās ķērpju sugas, lai rekonstrukcijas un apsaimniekošanas darbus salāgotu ar šīs sugas saglabāšanai nepieciešamajiem pasākumiem. Jāpēta reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika, kā arī jāizglīto sabiedrība par šo sugu un tās dzīvotnēm.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Sclerophora pallida is found in North America and Eurasia. More than 80 localities are known in Latvia. The EOO is 57,977 km2, and the AOO is 312 km2. This epiphytic species is mainly associated with park-like habitats, such as parks, alleys, wooded meadows, as well as separately growing old trees and various forest habitats with broadleaves. It mainly grows on the bark of deciduous trees (more often ash, oak, elm and maple), but less often on dead deciduous wood. The main threats are related to the felling of old broadleaf trees and their overgrowth in shrubs in habitats suitable for the species. It is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. The species is protected in Latvia, and micro-reserves can be created for the preservation of its habitats. The need to create micro-reserves can be reviewed. Most of the sites are in protected areas, for example, in the “Lubāna mitrājs” and “Mugurves pļavas” Nature Reserves, and in protected alleys. Old broadleaves should be preserved in park-like habitats, alleys and forests; in the park-like habitats, reducing shading around trees inhabited by the species may be necessary.
Literatūras saraksts
