Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 60–120 (200) cm augsts lakstaugs ar tieviem, zarotiem sakneņiem. Stublājs zarots, gulošs vai kāpelējošs, ļogans, tievs, ar matiņiem, veltnisks. Lapas pretējas, plati līdz iegareni lancetiskas, 5–10 cm garas, 2–4,5 cm platas, ar retiem, gaišiem matiņiem, tie galvenokārt lapas apakšpusē, pamats ķīļveidīgs vai sašaurināts, gals smails, mala ar matiņiem. Ziedi nokareni, dihāzijos, kuri veido saliktu ziedkopu, – piramīdu. Kauss plati zvanveidīgs, gaišzaļš, 10–18 mm garš, pie augļa atpakaļ atliekts, segmentu gals strups, mala plēvaina. Vainaglapas plātne zaļgana, šķelta, noliekta, nadziņš īss, lineārs, vainadziņa daļas īsas, tulznveidīgas. Auglis – melna oga 5–7 mm diametrā, ar gludām, spožām sēklām. Zied no jūlija līdz septembrim (Gavrilova 1999; Kabucis 2003).
Izplatība. Melnodzene izplatīta Eiropā mēreni siltās joslas kalnos un mērenajā joslā, Austrumāzijā no siltās līdz mērenajai joslai (Walters 1964). Baltijas valstīs izplatīta nevienmērīgi, galvenokārt upju krastos, Latvijā un Lietuvā reti, tikai R un A rajonos. Igaunijā sastopama vienā atradnē, zināma kopš 1914. gada (Jankevičienė et al. 1993). Pleskavas apgabalā suga zināma nedaudzās atradnēs apgabala vidusdaļā, A un R daļā (Ефимов, Конечная 2018). Baltkrievijā suga sastopama valsts Z un A daļā, izolētas atradnes valsts austrumos (Скуратович 2015). Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai. Sastopama nevienmērīgi, samērā reti, galvenokārt Daugavas, Gaujas, Ventas, Lielupes un to pieteku ielejās (Gavrilova 1999; Kabucis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 24 647 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 284 km2. Pēdējos 30 gados EOO nav būtiski mainījies.
Populācija. Nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un izplatības dinamiku Latvijā un Baltijas valstīs. Atradnēs indivīdu skaits ir neliels – no dažiem līdz nelielām grupām. Visticamāk, indivīdu kopējais skaits valstī ir mazāks nekā 1000. Tāpēc suga tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru, kaļķainu, barības vielām bagātu augteņu suga (Tichý et al. 2023). Latvijā suga sastopama galvenokārt upju palu joslā palieņu zālājos, krūmājos, baltalksnājos, retāk upju virspalu terasēs krūmājos un zālājos. Arī citviet Eiropā tā aug līdzīgās dzīvotnēs – palieņu krūmājos, augsto lakstaugu audzēs ar slāpekli bagātās augsnēs gar līdzenumu upēm (Sádlo et al. 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu var ietekmēt raksturīgo dzīvotņu aizaugšana upju krastos palu režīma izmainīšanas un upju krastu zālāju neapsaimniekošanas dēļ, kā arī intensīva mežsaimnieciskā darbība krastmalu joslā.
Aizsardzība. Aptuveni 80% atradņu konstatētas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkos “Daugavas loki”, “Abavas senleja” un “Daugavas ieleja”, dabas liegumā “Ventas ieleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori. Sugu ieteicams iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Berry catchfly – Silene baccifera. Rare in Latvia, with uneven distribution. It is mainly found in the valleys of River Daugava, Gauja, Venta, Lielupe and their tributaries. In Latvia, it occurs close to the northern border of its range. The EOO is 24,647 km2, and the AOO – 284 km2. The EOO has not changed significantly over the past 30 years. No studies have been conducted on the population size and distribution dynamics. The number of individuals in the known localities is small; a few plants or small groups. Most likely, the total number of individuals of the species in the country is less than 1,000. Therefore, the species is assessed as Near Threatened (NT). The species is found mainly in the floodplain grasslands along rivers, shrubberies, white alder stands, less often on river floodplain terraces in shrubberies and grasslands. The species may be affected by the overgrowth of suitable habitats on riverbanks due to changes in the flooding regime and lack of management of riverbank grasslands, as well as intensive forestry activities in the riparian zone. Approximately 80% of the species’ occurrences have been found in protected areas: the Gauja National Park, the “Daugavas loki”, “Abavas senleja” and “Daugavas ieleja” Nature Parks, the “Ventas ieleja” Nature Reserve and the “Augšdaugava” Protected Landscape Area. The population size, its distribution dynamics and the threats must be clarified. The species should be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
