Jūnijs un jūlijs ir dižkoksngraužu mēneši un šoreiz pastāstīsim vairāk par divām sugām - priežu un skujkoku dižkoksgraužiem.

Par skujkoku dižkoksngrauzi droši vien jau būsi dzirdējis, jo Latvijas Entomoloģijas biedrība to šogad izvēlējās par gada kukaini. Skujkoku dižkoksngrauzis ir viena no dabas daudzveidībai nozīmīgu mežu indikatorsugām, jo tas sastopams vecos, saulainos priežu mežos, kur atrodama tam piemērota atmirusī koksne. Skujkoku dižkoksngrauzis ir liela, masīva vabole, kuras ķermeņa garums var pārsniegt trīs centimetrus. Ķermeņa priekšgalā skujkoku dižkoksngrauzim katrā pusē ir pa vienam, labi izteiktam un uz ārpusi izvirzītam dzelksnim. Vabole ir tumši brūna, ar dzeltenīgiem līdz sarkanbrūniem matiņiem uz galvas un priekškrūšu vairoga, savukārt segspārņu virspuses apmatojums nav tik izteikts. Skujkoku dižkoksngrauzis ir sastopams vecos, saulainos priežu mežos, kur atrodamas vecas, vidējās līdz lielās dimensijas priežu kritalas. Ja šādu piemērotu mežu nav, dižkoksngrauzis dažkārt var būt atrodams arī izcirtumos un jaunaudzēs, kur saglabājušās atsevišķas tam piemērotas kritalas. Siltās vasaras naktīs var novērot lidojošas un pa kritalām rāpojošas vaboles.

Šī koksngraužu suga nedzīvo uz dzīviem, augošiem kokiem, tāpat to neinteresē svaigi, tikko vēja izgāzti vai nolauzti koki. Skujkoku dižkoksngrauzim ir nepieciešamas kritalas, kas jau vismaz vairākus gadus ir gulējušas mežā uz zemes, laika gaitā zaudējot savu mizu un iegūstot tām raksturīgo pelēcīgo nokrāsu, ka arī apdegušie un atmirušie koki. Vaboles vispirms uzmeklē saules labi izgaismotas un sasildītas lielāku dimensiju kritalas. Kāpuri 3-4 gadus dzīvo kritalas iekšpusē, līdz turpat iekūņojas.

Ņemot vērā to, ka skujkoku dižkoksngrauzim ir raksturīgs slēpts nakts dzīvesveids, pastāv maza varbūtību šo interesanto kukaini ieraudzīt savām acīm. Tomēr, ja mežā izdodas atrast šai sugai piemērotas kritalas un uz tām – lielas izskrejas, aicinām tās nofotografēt un šos novērojumus publicēt dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv vai sūtīt šo informāciju Gada kukaiņa pasākumu koordinatoram Kristapam Vilkam uz e-pastu kristaps.vilks@daba.gov.lv. Tāpat, ja izdevies foto iemūžināt kādu no dižkoksngraužu vabolēm, izmanto iespēju un piedalies LIFE for Species fotokonkursā.

Skujkoku dižkoksngrauzim pēc izskata līdzīgi var būt vēl citi Latvijā dzīvojoši, tajā skaitā arī biežāk sastopami koksngrauži. Vienu no tiem - priežu dižkoksngrauzi - apskatīsim kā jūlija mēneša sugu. Arī šis dižkoksngrauzis ir masīvs un var sasniegt vairāk nekā trīs centimetru garumu, un arī šīs sugas pārstāvjiem uz galvas ir zāģveida taukstekļi, kas raksturīgi dižkoksngraužu dzimtai.

Priežu dižkoksngraužu kāpuri dzīvo sapuvušā lapu koku un skujkoku koksnē. Mātīte dēj olas uz mirušo koku pamatdaļām, savukārt jau izšķīlušies kāpuri ieurbjas koksnē un nokļūst saknēs, kas ir kāpuru galvenais barības avots. Ja barības resursi vienā saknē ir izsmelti, kāpuri spēj pārvietoties pa augsni, lai sasniegtu tuvējo koku saknes. Pēc 3–5 gadiem kāpuri izveido kokonu, kas ir vistas olas lielumā. Pieaugušas vaboles sastopamas mežos no jūlija līdz septembrim. Lai gan arī šī suga Latvijā ir ļoti reta, iespējams, ka jums to izdosies sastapt pēcpusdienā vai ap krēslas laiku pie kritalām.

Paldies Kristapam Vilkam un Dmitrijam Teļnovam par informāciju un palīdzību materiāla izstrādē.

Sugu izplatības karšu autors: Jānis Ukass

Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (projekta Nr. LIFE19 GIE/LV/000857 – LIFE FOR SPECIES) ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Šis materiāls satur tikai projekta LIFE FOR SPECIES īstenotāju viedokli,  Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.