Novembra mēneša suga - kokvarde

Laikā, kad novembra pelēcīgums mijas ar skaistu, baltu sniega segu, kā mēneša aizsargājamo sugu esam izvēlējušies košo un izteiksmīgo kokvardi!

Foto: Ilmārs Tīrmanis

Latvijā sastopama austrumu kokvarde (Hyla orientalis), ko senāk sauca par Eiropas kokvardi (Hyla arborea). Reizēm sugu klasifikācija tiek pārskatīta, kā tas notika arī ar kokvardes gadījumā, kad 2008. gadā Hyla arborea tika sadalīta vairākās sugās. Atbilstoši šim dalījumam Austrumeiropā un tai skaitā arī Latvijā sastopamā un zoodārza kolekcijā esošā kokvarde atbilst austrumu kokvardei (Hyla orientalis)

20. gadsimta laikā suga Latvijā faktiski izzuda lauksaimnieciskās darbības intensitātes pieauguma dēļ. Kopš tā laika, pilnīgi visa mūsdienu kokvaržu populācija Latvijā izveidojusies pateicoties sugas reintrodukcijai. Kopš 1987. gada Rīgas Zooloģiskā dārza Ekoloģijas laboratorija vairākus gadus veica sugas reintrodukciju Latvijā, izmantojot Baltkrievijā noķertus īpatņus. Pateicoties reintrodukcijas pasākumiem, Liepājā mākslīgi izveidotā kokvardes populācija ir nostiprinājusies un spēj pašatjaunoties.

Sugas izplatības karte. Autors: Jānis Ukass

Kokvarde ir viegli konstatējama pateicoties tās skaļajai balsij un riesta saucieniem, kas dzirdami pat vairāk nekā 1 km attālumā! Kokvarde var sasniegt līdz 5 cm garumu un tās mugurpuses krāsojums ir atkarīgs no vides, kurā tā dzīvo. Zemākas temperatūras apstākļos tā būs brūna, bet aktivitātes periodā tā var iegūt atpazīstamo koši zaļo krāsu. Kokvardes ķermeņa sānus rotā tumša svītra, savukārt pirkstu galos atrodas nelieli piesūcekņi, kas ļauj kokvardei pārvietoties pa vertikālām virsmām. 

Foto: Lauma Ķeire

Kokvarde ir sauszemes dzīvnieks, kas ūdenstilpnēs uzturas tikai vairošanās perioda laikā, kas sākas ap aprīļa beigām un beidzās jūnija pirmajā pusē. Nārsta vietas visbiežāk atrodamas dīķos, ko ieskauj bieži krūmi un kārkli. Kokvardes maksimālais dzīves ilgums dabā ir 7-8 gadi, bet nebrīvē maksimālais reģistrētais dzīves ilgums sasniedz 22 gadus.

Kokvaržu savvaļas populācijas pētījumi - varžu ķeršana DNS paraugu ņemšanai. Foto: Elīna Gulbe

Interesanti, ka arī citviet Eiropā notiek dažādi sugas aizsardzības un reintrodukcijas pasākumi. Piemēram, Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē sugas populācija tiek atjaunota LIFE programmas projektu ietvaros.

Projekta finansētāji un partneri