Janvāra mēneša aizsargājamās sugas godā šoreiz celsim bikšaino apogu (Aegolius funereus), kurš pēdējo desmitgažu laikā Latvijā ir kļuvis par reti sastopamu sugu.

Bikšainais apogs ir neliela izmēra pūce, kas garumā sasniedz 235-280 mm. Putna spalva mugurpusē ir tumši brūna ar baltiem lāsumiņiem, kas plecu apvidū saplūstot kopā veido baltu plankumu rindu. Bikšainā apoga gaišo seju ierāmē tumša līnija, veidojot izteiktu sejas plīvuru. Šī ir viena no mazākajām pūcēm Eiropā - tēviņi sver vien 90 - 133 g, savukārt mātītes ap 112 - 223 g.

Suga visbiežāk konstatējama pēc tai raksturīgas balss, kas ir raksturojama kā samērā zemas frekvences skaņas “u-u-u” vai “pu-pu-pu” ar aprautu izskaņu. Neprovocēti putni ligzdošanas sezonas sākumā nereti dzied tajā pašā kokā, kurā grasās ligzdot. Relatīvi bieži ir dzirdama arī “kvekšķoša” skaņa, kas ir samērā viegli sajaucama ar, piemēram, meža pūces balsi. Ligzdošanas sezonas sākumā un beigās viena no biežāk dzirdamajām balsīm ir vāveres saucienam līdzīga skaņa. Jebkuru balsi var izdot abu dzimumu putni.

Bikšainais apogs ir naktī aktīvs plēsīgais putns un vecu, maz fragmentētu mežu speciālists. Šī suga lielākoties pārtop no pelēm, un diennakts laikā pūcei vēlams uzņemt ap 65 gramu peļu.

Interesanti, ka atšķirībā no vairuma citu sugu, bikšainajam apogam nav raksturīga ilgstošu pāru veidošana un tie visbiežāk izjūk jau uzreiz pēc ligzdošanas sezonas beigām. Bikšainā apoga tēviņi, kas ir sekmīgi ligzdojuši, tiecas ziemot savās ligzdošanas teritorijās, savukārt mātītēm ir raksturīgs nomadisms vai pat invāzijas, ja ir iestājušies sevišķi skarbi ziemošanas apstākļi. Jaunajiem putniem neatkarīgi no dzimuma ir raksturīgi sezonālie pārvietojumi – migrācijveida kustības, tomēr ziemošanas reģionos, atrodot piemērotos apstākļus ligzdošanai, tie var neatgriezties savā šķilšanās reģionā. Ligzdošanu uzsāk jau pirmajā dzīves gadā

Diemžēl suga ir ļoti jutīga pret traucējumiem olu dēšanas un perēšanas periodā. Pat vienkāršs pieskāriens ligzdas koka stumbram var iztraucēt perēšanu, liekot mātītei pamest ligzdu un dējumu.

Būtiskākais sugas apdraudējums Latvijā ir mežistrāde, jo bikšainais apogs visbiežāk apdzīvo saimnieciskās darbības maz ietekmētus vecus jauktu koku un skujkoku mežus. Dabā kā sugas lielāko ienaidnieku var minēt caunas. Bikšainā apoga un tā dzīvotnes aizsardzības prasības Latvijas likumos un uz to pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos lielā mērā balstās uz ES Putnu direktīvas prasībām - minētās prasības iestrādātas Sugu un biotopu aizsardzības likumā un Meža likumā. Tāpat, Latvijā 2018. gadā tika aizsākta mākslīgo ligzdu programma, kuras ietvaros bikšaino apogu aizsardzībai tika sagatavoti 100 būri.

Izmantotie avoti: 

Avotiņš jun. A. 2019. Apodziņa Glaucidium passerinum, bikšainā apoga Aegolius funereus, meža pūces Strix aluco, urālpūces Strix uralensis, ausainās pūces Asio otus un ūpja Bubo bubo aizsardzības plāns. Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Rīga