Rudens mēnešos vēlamies pastāstīt vairāk par divām putnu sugām, kas pēdējo nedēļu laikā ne reizi vien parādījušās Latvijas iedzīvotāju sociālo tīklu ierakstos - medni un rubeni. Lai gan abi putni pēc pirmā acu skatiena var šķist līdzīgi, sugas atšķiras gan pēc izskata, gan uzvedības.

Šajā rakstā pastāstīsim gan par to, kā abas sugas atšķirt, gan vairāk par katras sugas īpašībām un aizsardzību.

Viena no svarīgākajām abu sugu atšķiršanas pazīmēm ir to izmērs, it īpaši tēviņu vidū. Rubeņa izmērs vairāk līdzinās vistai, savukārt mednis izmērā ir tuvāks tītaram. Abu sugu mātītes atšķirt gan būs sarežģītāk, jo izmēru atšķirība ir mazāka un krāsojums abu sugu mātītēm ir brūni raibs. Šeit kā “špikeri” var izmantot medņu mammu krūšu daļu krāsojumu, kas ir rūsgani oranžīgs.

Medņi ziemā pārtiek no priežu skujām, savukārt rubeņus ziemā nereti var redzēt ēdam bērzu pumpurus. Plikajos bērzos tie ir labi redzami, pa lielu gabalu. Tāpat, ziemā abas sugas naktis mēdz pavadīt guļot zem sniega (ja ir pietiekami biezs), jo zem sniega segas ir siltāk.

Mednis (Tetrao urogallus)

• Tēviņš ir zilganmelns ar zaļganu spīdumu uz krūtīm. Spārni melnbrūni ar baltu pleca laukumu, uz astes, vēdera un sāniem balti raibumi. Mātīte ir mazāka, rūsganbrūnraiba ar brūnu pusmēnessveida laukumu uz krūtīm. 
• Lielāko gada daļu pārtiek no priežu skujām, pavasarī nozīmīga barība ir spilvju ziedi, vasarā dažādi (īpaši melleņu) pumpuri un ziedi. 
• Pavasarī raksturīgs riesta rituāls – noteiktās vietās (riestos) pulcējas tēviņi, dzied un pārojas ar mātītēm. Tēviņi ir poligāmi. 
• Ligzda uz zemes pie koka saknēm vai līdzīgā vietā. Dējumā 5–11 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Mazuļus mātīte vadā viena. Mednis ir nometnieks.

• Absolūti lielākajā daļā medņu riesta mežaudžu valdošā suga ir priede. Medņu riesti izvietoti dabiskākajos mežos, kādi pieejami, t.i., ar lielu kritalu, sausokņu un vecu koku pieejamību. Lielākoties medņi riesto mežos, kas pārsnieguši 60 gadu vecumu.

• Lai gan mednis iekļauts medījamo sugu sarakstā, kopš 2011. gada suga Latvijā netiek medīta  (noteikts nulles limits). 
• Medni apdraud mežsaimnieciskās darbības dažādas izpausmes: mežu fragmentācija, vecu mežu nomaiņa ar jaunām mežaudzēm, priedes nomaiņa ar egli, u.t.t. Sugu apdraud arī autoceļi.
• Projektā suga novērtēta kā stipri apdraudēta (pastāv ļoti augsts izmiršanas risks savvaļā - EN).

Rubenis (Lyrurus tetrix)

• Vistas lieluma putns. Tēviņam apspalvojums melns ar violetu spīdumu, zemaste balta. Aste lirveidīga. Sarkanas uzacis. Mātīte ir mazāka, rūsganbrūnraiba. Abu dzimumu putniem lidojumā uz spārna balta garensvītra, taču mātītei tā ir daudz šaurāka. Sabiedriski putni, it īpaši tēviņi, kas grupās uzturas visu gadu. 
• Pieaugušie putni pārtiek no augu valsts barības – gan zemsedzes augiem (brūklenēm, mellenēm, viršiem u. c.), gan koku (bērzu, alkšņu u. c.) pumpuriem, dzinumiem un ziedu aizmetņiem. 
• Mazuļi pirmajās dzīves nedēļās barojas galvenokārt ar kukaiņiem, bet uz augu valsts barību pāriet pakāpeniski. 
• Tēviņi pavasarī pulcējas riestos, kur dzied, cīnās un pārojas ar mātītēm. Tēviņi ir poligāmi. Ligzdu būvē, olas perē un mazuļus vadā tikai mātīte. 

• Ligzda uz zemes, visbiežāk pie koka stumbra vai krūma zaru aizsegā. Dējumā 6–12 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Rubenis ir nometnieks.
• Mežmalu suga. Apdzīvo galvenokārt pārejas biotopus starp mežu un atklātu ainavu – mežmalas, jaunas un pēc ugunsgrēkiem, vējgāzēm un kailcirtēm atjaunojošās audzes, mežam piegulošas lauksaimniecības zemes, krūmājus, sūnu un zāļu purvus. Koku klātbūtne rubenim ir būtiska, taču tie nedrīkst būt blīvās audzēs.

• Sugu Latvijā atļauts medīt no 1. septembra līdz 31. decembrim, taču medības notiek niecīgā apjomā. 
• Rubeni apdraud mežsaimnieciskā darbība, kas fragmentē dzīvotni, palielina plēsonības risku un rada traucējumu. Dzīvotņu degradācija notiek arī purvu nosusināšanas rezultātā. Nozīmīgi draudi ir arī plēsonības ietekme un rekreācijas radītais traucējums.
• Projektā suga novērtēta kā jutīga (VU).

Ja dodoties dabā ieraugi kādu no abām putnu sugām, ziņo par novērojumu portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.