Decembra izskaņā pastāstīsim par vienu no mazākajām plēsēju sugām Latvijā - sermuli (Mustela erminea).

Šobrīd dzīvnieciņa apmatojums ir balts, vasarā kažoks ir brūns ar baltganu pakakli un pavēderi. Aste trīsreiz īsāka par ķermeni un divkrāsaina - pamatdaļa vasarā brūna, bet ziemā balta. Astes galiņš vienmēr melns. Visdrošākais veids, kā atšķirt sermuli no zebiekstēm ir tieši tā aste, jo zebiekstēm tā ir izteikti īsāka, strupa un vienkrāsaina.

Sermulis ir plēsējs ar tievu, lokanu ķermeni. Ķermeņa garums 20—27 cm, masa līdz 200 g. Sermulis ir krēslas un nakts dzīvnieks, bet var būt aktīvs jebkurā diennakts laikā. Aktīvs visu gadu. 

Suga dzīvo mežmalās, krūmājos, vislabprātāk — ūdenstilpju piekrastēs un nelielos zemajos purvos. Ziemā apmetas arī apdzīvotās vietās, pat lauku mājās. Slēpjas akmeņu, zaru vai baļķu krāvumos, kritušu koku dobumos, arī alās. Pastāvīgu midzeni mātītes ierīko tikai vairošanās laikā (III—V). Galvenā barība — peļveidīgie grauzēji, ko medī galvenokārt to alās. Ēd arī ciršļus, vardes, ķirzakas, kukaiņus, putnus un to olas, meža augu ogas. Aktīvs visu gadu, bieži vien arī visu diennakti. Ja barības daudz, nomedī vairāk dzīvnieku nekā spēj apēst un veido barības krājumus. 

Sermulis ir poligāms un vairojas reizi gadā. Mazuļu skaits metienos svārstās no 3 līdz 18, vidēji 4-9. Par viņiem rūpējas tikai mātīte. 

Mazuļi aug ātri un jau astotajā nedēļā var medīt kopā ar māti. Lai gan mātītes sasniedz pieaugušo izmēru vismaz 6 nedēļas pēc dzimšanas, tās spēj pāroties 60 līdz 70 dienu vecumā, bieži vien pirms atšķiršanas. Tēviņi nevairojas vai iegūst pieaugušu izmēru līdz otrajai vasarai. 

Mātītes dabā var izdzīvot vismaz 2 vairošanās sezonas, savukārt tēviņi parasti neizdzīvo tik ilgi. Reproduktīvie panākumi lielā mērā ir atkarīgi no pārtikas pieejamības. 

Migas un atpūtas vietas atrodas starp koku saknēm, dobos baļķos vai no grauzējiem pārņemtajās alās (sermuļi paši alas nerok). Indivīda dzīvesvietā tiek uzturētas vairākas migas, kas izklātas ar sausu veģetāciju vai medījuma apmatojumu un spalvām. Ja medījuma ir daudz, alas sāndobumos veido barības krātuves.

Ietekmes un draudi Latvijā nav pētīti. Iespējams līdzīgi kā citviet, sermuļus ietekmē lauksaimniecības un mežsaimniecības intensifikācija, kas noved pie piemērotu dzīvotņu izzušanas un barības bāzes sarukšanas. Populāciju ierobežo invazīvā suga Amerikas ūdele – gan medījot sermuļus, gan konkurējot par barību. Latvijā novērtēta kā suga, par kuru trūkst datu (DD).

Ja dodoties dabā ieraugi sermuli, ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.