Februāra mēneša sugas godā šoreiz celsim ziemeļu upespērleni (Margaritifera margaritifera), kas projektā novērtēta kā stipri apdraudēta suga, kam pastāv ļoti augsts izmiršanas risks savvaļā (EN).

Kā sugu atpazīt? Gliemeni apņem divi simetriski čaulas vāki, starp kuriem ir mīksts ķermenis ar ādai līdzīgu orgānu – mantiju. Mantija ķermeņa pakaļgalā veido ievad- un izvadsifonus. Mantijas izdalītais sekrēts pamazām uzslāņojas, veidojot masīvu čaulu. 

Čaulas abas puses kopā satur elastīga saite – ligaments. Labais čaulu vāks ar vienu kardinālo zobu, kreisais – ar diviem. Jaunajiem īpatņiem čaula ir plāna un dzeltenbrūna, bet pieaugušajiem - tumša vai pilnīgi melna, nereti ar dēdējuma pazīmēm, apaugumu un nosēdumiem. Uz čaulas virsmas saskatāmās gadskārtas palīdz noteikt aptuvenu īpatņa vecumu

Ja starp gliemenes čaulu un mantiju nokļūst kāds svešķermenis – smilšu graudiņš, parazīts vai pat bojāti mantijas audi, ap to pakāpeniski izveidojas biezi koncentriski perlamutra slāņi, veidojot pērli. Latvijā pērles iegūtas ilgstošā laika periodā, taču jau kopš 19. gadsimta vidus dažādos informācijas avotos minēts, ka pērles vairs nav iespējams iegūt pārlieku intensīvās pērļu ieguves dēļ.

Sugu Latvijā apdraud dzīvotņu izzušana un piesārņojums. Galvenais apraudējums ir mazuļu bojāeja pirmajos dzīves gados, jo tie ir ļoti jutīgi pret paaugstinātu slāpekļa saturu ūdenī. Tāpat, to negatīvi ietekmē upju hidroloģiskā stāvokļa un tecējuma izmainīšana – šķēršļi (hidroelektrostacijas, bebru dambji), gultnes un krastu pārveidošana, meliorācijas sistēmu ierīkošana. Uzpludinājumos palielinās sedimentu daudzums, ūdens temperatūra un samazinās skābekļa daudzums. Upespērlenes var iet bojā arī sausuma dēļ izžūstot ūdenstecēm.