Turpinām darbu pie priekšlikumu izstrādes aizsargājamo sugu saraksta aktualizēšanai. Tāpēc 4. jūnijā, Ķemeru Nacionālajā parkā, tikāmies ar ieinteresēto valsts pārvaldes iestāžu, komercsektora, zinātnisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai vēlreiz informētu par jau paveikto, šobrīd noritošā juridiskā izvērtējuma secinājumiem un uzklausītu ieteikumus turpmākajiem soļiem projekta īstenošanai.

Savukārt sanāksmes otrajā daļā devāmies dabā, lai tieši apdraudēto sugu dzīvotnēs diskutētu par dažādiem sugu aizsardzības izaicinājumiem un risinājumiem to saglabāšanai.

Dažas no tēmām, kam sanāksmē vairāk pieskārāmies:

• Aizsargājamo sugu saraksts nav pārskatīts jau vairāk kā 20 gadus. Arī abās iepriekšējās reizēs tā aktualizēšana bija saistīta ar Sarkanās grāmatas izdevumu datiem. Projektā LIFE FOR SPECIES izstrādātais priekšlikums aizsargājamo sugu saraksta pārskatīšanai papildus sugu apdraudētībai balstīts arī citos kritērijos, to skaitā par sugu saistību ar apdraudētiem biotopiem, Latvijas populāciju nozīmību sugu saglabāšanai Eiropas mērogā un starptautiskajām saistībām dabas aizsardzībai.
• Daudzu apdraudēto sugu saglabāšanai ir nepieciešama to dzīvotņu aizsardzība, tostarp veidojot mikroliegumus. Nereti atkarībā no sugas ekoloģiskajām prasībām arī šajās dzīvotnēs ir iespējama vai pat nepieciešama dabai draudzīga saimniekošana.
• Sociālekonomiskais izvērtējums (pieejams šeit: https://sarkanagramata.lu.lv/par-projektu/materiali/ ) parādīja, ka sugu aizsardzības pasākumu īstenošanas sociālekonomiskās ieguvumi ievērojami pārsniedz izmaksas, un sabiedrība augsti novērtē aizsargājamo sugu nemateriālo vērtību un ir gatava iesaistīties to aizsardzībā. Vienlaikus ir nepieciešama arī taisnīga kompensāciju sistēma gadījumos, kad sugu aizsardzības dēļ ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
• Sausieņu mežos mītošo apdraudēto bezmugurklaunieku un augu sugu populācijas sarūk, jo to aizsardzībai nozīmīgajās vietās iztrūkst biotopa dabiskais traucējums - meža zemsedzes ugunsgrēki. Tāpēc 15 gadus senā meždegā diskutējām par to kurām sugām un kāpēc uguns ir nepieciešama, kā mežs atjaunojas un kādi mikrobiotopi rodas pēc uguns, kāpēc citi šobrīd pielietotie risinājumi nespēj pilnībā imitēt šo dabisko traucējumu un kā citās valstīs tiek veikta kontrolēta meža zemsedzes dedzināšana. Vienlaikus tika akcentēta nepieciešamība saglabāt vismaz daļu atmirušās koksnes un novājināto koku arī meždegās saimnieciskos mežos, lai neradītu ekoloģiskās lamatas pirofīlajām sugām.
• Efektīva sugu aizsardzības pasākumu plānošana un īstenošana nav iespējama bez kvalitatīviem datiem par sugu izplatību. Tāpēc diskusijās vairākkārt tika uzsvērta nepieciešamība dalīties ar datiem un veicināt to pielietojamību dažādu lēmumu pieņemšanā.