Morfoloģija un bioloģija. Asinssarkanais plakanis ir 13–17 mm gara, plakana vabole. Galva, priekškrūtis un segspārni ir spilgti sarkani, vēders, kājas, antenas un augšžokļa gali melni. Ļoti līdzīgs sarkanajam plakanim C. cinnaberinus, galvenā atšķirība – asinssarkanajam plakanim žokļi ir sarkani un tikai augšžokļa gali ir melni, bet sarkanajam plakanim žokļi ir melni. Kāpuri līdz 2 cm gari, plakani, izteikti dzeltenīgi oranži, ar īsām “v” veida urogomfām. Grūti atšķirami no sarkanā plakaņa kāpuriem, tomēr asinssarkanajam plakanim galva ir vairāk taisntūrveida, sarkanajam – trijstūra formā, bazālais zobs asinssarkanajam plakanim atrodas zemu uz urogomfām, bet sarkanajam plakanim – augstu. Assinsarkanā plakaņa kāpurs ir tumšāks un vairāk sklerotizēts nekā sarkanā plakaņa kāpurs. Saproksilofāgs. Pieaugušās vaboles (imago) pārojas maijā un jūnijā, kāpuru attīstība ilgst divus gadus. Imago izlido augustā, pārziemo zem mizas (Horák et al. 2009; Horák et al. 2010; Spuņģis 2010; Tamutis 2021).
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā no Eiropas centrālās un A daļas līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem un Japānai (Horák et al. 2009; Horák et al. 2010). Suga konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Izplatība un tās pārmaiņas Latvijā nav pētītas. Sastopamības apgabals (EOO) ir 20 202 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 108 km2. Visticamāk, izplatība ir lielāka, tomēr suga nav konstatēta no valsts centrālās daļas uz rietumiem. Tā kā valstī dabisku mežu biotopu stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs (DAP 2020), secināts, ka nākotnē sugas apdzīvotā platība mazināsies.
Populācija. Populācija visā areālā ir sadrumstalota, Eiropā tā mazinās. Suga tiek uzskatīta par dabisku skujkoku mežu reliktu, kas Eiropā pamazām izzūd (Horák et al. 2009; Horák et al. 2010, Muona, Mattila 2021). Lietuvā suga novērtēta kā apdraudēta, un reģionālā populācija mazinās, jo mazinās kāpuram nepieciešamā substrāta – atmirušās koksnes – daudzums un biotopu platības (Tamutis 2021). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti. Ņemot vērā nelielo atradņu skaitu un sugai nepieciešamā biotopa aizņemto platību un tā stāvokli, reģionālā populācija varētu būt neliela un, iespējams, nākotnē mazināsies.
Biotopi un ekoloģija. Pārsvarā sastopama vecos un dabiskos skujkoku mežos, var būt sastopama arī vecos dabiskos jauktos mežos. Kāpuri attīstās zem atmirušu koku, pārsvarā sausokņu, retāk kritalu, mizas, pārtiek no kambija slāņa un citu sugu kukaiņu kāpuriem. Centrāleiropā tie galvenokārt atrodami zem skujkoku, parasti egļu ģints koku, retāk priežu, mizas, mēdz attīstīties arī zem lapu koku (galvenokārt apšu, vītolu, ošu un ozolu) mizas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi sugai ir mežu apsaimniekošana, mazinot vecu mežu platības un izmainot vecuma struktūru, atmirušās koksnes izvākšana, dabisku mežaudžu pārveidošana par cita veida mežu (piemēram, monokultūrām), vecu dzīvu koku ciršana, kailcirte un biotopu sadrumstalošana. Suga novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo tai ir maza AOO un secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Asinssarkanais plakanis ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Aptuveni 90% atradņu ir medņu aizsardzībai veidotos mikroliegumos. Lai sugu aizsargātu, jāsaglabā vecie meži un atmirusī koksne tajos. Lai plānotu sugas turpmāku aizsardzību, jāveic sugas izplatības un populācijas pētījumi.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Flat bark beetle – Cucujus haematodes. The species is widely distributed throughout Eurasia from the central and eastern parts of Europe to the Russian Far East and Japan. Latvia is located in the north-western part of the distribution range. The EOO is 20,202 km2, and the AOO is 108 km2. The population is fragmented throughout the range and is declining in Europe. The state and trends of the Latvian regional population are unknown, but it has been concluded that both the AOO and the population of the species are declining. It is mainly found in old- growth and natural coniferous forests, and also inhabits old and natural mixed forests. Larvae develop under the bark of decaying trees, mostly in snags, rarer in fallen trunks. The main threats are the decline of old-growth boreal forests and the general decline of decaying wood in forests. Therefore, it is necessary to preserve old forest stands and ensure the long-term availability of decaying wood. Further studies of ecology, distribution and population trends are required. The species is assessed as Endangered (EN) due to the small EOO and AOO and the continuous decline of both the AOO and regional population. It is not a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to include C. haematodes on the list of protected species of Latvia for which micro-reserves can be established. About 90% of known localities are in micro-reserves established for the conservation of capercaillie.
Literatūras saraksts
