Līdz ar rudenīgiem laikapstākļiem, mežos parādās arvien vairāk sēņu un sēņotāju. Starp gailenēm, baravikām un citām ēdamajām sēnēm, uz veciem lapu kokiem var ieraudzīt arī košo zeltpori Hapalopilus croceus – reti sastopamu, koši oranžu piepi.

Košā zeltpore apdzīvo atmirušu ozolu koksni vietās, kur sastopami veci ozoli: alejās, lapu koku mežos un parkveida ainavā. To var atrast pat uz kritalām. Pusapaļās, mīkstās un gaļīgās cepurītes novērojamas no jūlija līdz septembrim un tieši augustā tās ir viskošākās – oranžā sēne spīd jau pa gabalu! Ne velti sēnes nosaukums anļu valodā ir “orange polypore”. Vēlāk rudenī viengadīgais augļķermenis saraujas, kļūst sauss un neizteiksmīgs.

Iespējams, košo zeltpori varētu sajaukt ar Latvijā ļoti populāro parasto sērapiepi (Laetiporus sulphureus), taču sērapiepes augļķermeņi ir plānāki, čemurveida un drīzak dzelteni, nevis koši oranži.

Košā zeltpore ir apdraudēta suga Eiropā, tā iekļauta 11 Eiropas valstu sarkanajos sarakstos. Sēnes populācija samazinās, jo pēdējās simtgadēs strauji samazinājusies ozolu mežu izplatība. Latvijā košo zeltpori var ieraudzīt, piemēram, Natura 2000 vietās, kur saglabājusies parkveida ainava aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, Gaujas nacionālajā parkā, dabas liegumā “Ances purvi un meži”, kā arī citviet.

Lai veiksmīgas reto sēņu medības!