Tuvojoties rudenim aiz vien vairāk dodamies mežā meklēt latviešiem vienu no tuvākajiem dabas dārgumiem - sēnes. Aicinām sēņotājus būt uzmanīgiem un pievērst uzmanību, vai pa ceļam neizdodas ieraudzīt arī šī mēneša aizsargājamo sugu - vēdekļa sārtaini (Rhodotus palmatus).

Vēdekļa sārtaine izceļas ar tās krāsu, sēnes krāsojums variē no bāli rožaina līdz aprikožu sārtam, ar caurspīdīgu, gļotainu, krunkainu virsslāni. Sēnes mīkstums ir ar augļu smaržu un rūgtu garšu, līdz ar to, sēne nav ēdama (arī tās gumijveidīgās konsistences dēļ).

Sēnes lapiņas sākumā ir baltas, vēlāk sārtas, brīvas, retas. Kātiņš parasti 2- 5 cm garš, 0,5-1,5 cm resns, cepurītes krāsā, zīdaini šķiedrains. Sporas dzeloņainas, gandrīz apaļas un bezkrāsainas.

Latvijā šī skaistā suga sastopama reti, lielākoties lapu koku mežos uz gobu vai vīksnu koksnes pa vienai vai ceros, arī kokzāģētavās un uz izvešanai paredzētās baļķu kaudzēs ceļmalās. Latvijā gandrīz visas šīs sēnes atradnes pagaidām ir bijušas Gaujas Nacionālajā parkā

Jebkurš meža taku gājējs, kurš iedams vērīgi lūkojas apkārt un arī nedaudz uz augšu, nepaies garām koši sārtajai sēnei ar krunkaino, gļotaino virsmiziņu. Internetā publicētajos attēlos reizēm šis krokojums ir ļoti izteikts un krāsa ļoti spilgta – Latvijā pagaidām līdz šim atrastās tomēr tik košas nav bijušas. Angliski šo sēni sauc Wrinkled Peach (tulkojumā „krokainais persiks”), kas ļoti labi raksturo sēnes izskatu.

Ja dodoties dabā ieraugi vēdekļa sārtaini - ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.

Izmantotie avoti: 

1. Inita Dāniele, Latvijas Mikologu biedrība; "VĒDEKĻA SĀRTAINE - 2012. GADA SĒNE" dabasdati.lv/lv/article/vedekla-sartaine-2012-gada-sene/2012/