Projekta LIFE FOR SPECIES sugu eksperti strādā pie sugu vērtējumiem, kas ietver arī došanos lauka ekspedīcijās. Projekta pirmā lauka darbu sezona vainagojusies ar vairākiem interesantiem sugu atradumiem.

Projekta sugu ekspertiem pašreiz norisinās rūpīgs darbs pie sugu apdraudētības pakāpes vērtējumu sagatavošanas, apkopojot informāciju no dažādiem avotiem. Ir sugas kurām trūkst datu, tādēļ eksperti projekta ietvaros dodas arī dabā, lai ievāktu trūkstošās ziņas vai aktualizētu informāciju par senākiem datiem.
2021. gada vasaras sezonā lauka darbu laikā Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes ekspertiem izdevies novērot ļoti retas sugas, kas ilgstoši nav redzētas vai pat konstatētas Latvijas teritorijā pirmo reizi.

Pundurgrimoņi joprojām zied Latvijā
Karstā vasaras dienā projekta botāniķu komanda no Daugavpils Universitātes devās meklēt vienīgo Latvijas atradni Zviedrijas pundurgrimonim Chamaepericlymenum suecicum – nelielam kizilu dzimtas augam ar izteiksmīgu baltu ziedu. Latvijā šī suga bija zināma tikai vienā vietā pie Melnsila, taču kopš 1991. gada, kad tas tika atrasts pirmo reizi, nebija ziņu par sugas stāvokli. Tā kā informācija par sugas atradni bija aptuvena un pieejama tikai no herbārija datiem, eksperti konkrēto vietu mežā apsekoja izretojušies ķēdītē. Meklējumi vainagojās ar panākumiem – botāniķiem izdevās atrast vitālu pundurgrimoņu audzi ~ 200m² platībā, kur bija sastopami vismaz 300 augi, puse no tiem ziedos.

Beidzot atrasta 20 gadus meklēta sūna
Latvijas Universitātes sūnu eksperts 2021. gada sezonā pirmo reizi Latvijā konstatēja jaunu sūnu sugu – Rugela kažoceni Anomodon rugelii, kas atradās, apsekojot citas retas sūnu sugas atradni uz Ogres un Madonas novadu robežas, periodiski izžūstošā nelielā upē. Sūna aug uz granīta akmeņiem un koku stumbru pamatnēm. No citām kažocenēm atšķirama pēc brūnas lapas dzīslas. Eiropā Rugela kažocene ir kalnu suga, tā zināma nedaudzām vietām mūsu kaimiņvalstīs: Somijas un Zviedrijas dienvidos, Igaunijā, Krievijā Ļeņingradas apgabalā, arī Polijā un Vācijā, taču jau 20 gadus to sūnu pētnieki cerēja ieraudzīt arī Latvijā. Beidzot tas izdevies. 

Izzudušās ķērpja sugas “augšāmcelšanās”
Pirms 150 gadiem dabas pētnieks Brutāns Slīterē atrada vienīgo līdz šim zināmo lodveida sferoforas Sphaerophorus globosus atradni. Pētnieki Latvijā šo sugu uzskatīja par reģionāli izmirušu – tuvākās atradnes zināmas no Igaunijas salām un Skandināvijā. Ķērpis aug uz koku stumbriem, arī uz augsnes un klintīm. Citviet pasaulē sferoforas izplatība saistīta ar kalnu reģioniem.  2021. gada rudenī Daugavpils Universitātes ķērpju pētnieki, viesojoties Līgatnē, uz viena no smilšakmens atsegumiem konstatēja lodveida sferoforas un saskaitīja pat 45 lapoņus, kas bija sastopami daudzviet uz atseguma. Tātad – lodveida sferofora tomēr nav izmirusi Latvijas teritorijā! Ķērpim nepieciešams augsts gaisa mitrums.To atradnē nodrošina atsegumam blakus esošā upe. Līdz šim sferofora palikusi nepamanīta, acīmredzot tādēļ, ka pa gabalu līdzinās daudz biežāk sastopamajiem ķērpjiem - kladīnām. Lodveida sferoforai ir laponis ar izteiktu centrālo daivu, savukārt zaru galos ir noapaļoti, lodveida izaugumi.

Projektā LIFE FOR SPECIES lauka darbi turpināsies arī 2022. gada sezonā. Novēlēsim daudz jaunu un nozīmīgu atradumu projekta sugu ekspertu komandai!