Šajās brīvdienās daudzi no mums dosies pie dabas jāņuzāļu meklējumos. Pirms tam gan aicinām iepazīties ar šī mēneša aizsargājamo sugu - sibīrijas skalbi  (Iris sibirica L.), lai tā netīšām nenonāktu kādā jāņu vainagā vai svētku dekorācijās.

Sibīrijas skalbe ir krāšņs, daudzgadīgs lakstaugs. Parasti augs ir 70–100 cm augsts, lapas lineāras, līdz 40 cm garas, zobenveidīgas, īsākas par stublāju, rozetē divās rindās, apakšējā daļā renesveidīgi saliektas. Ziedi skaisti un lieli, pa 2–3 vēdekļveidīgā ziedkopā.

Ārējās apziedņa lapas noliekušās uz leju, tumši zilas, iekšpusē gaišākas, ar zilām svītrām. Iekšējās apziedņa lapas stāvas, sakļāvušās, tumši zilas. Irbulis īss, ar trim, vainaglapām līdzīgām daivām. Sibīrijas skalbe zied maijā un jūnijā, līdz ar to, šobrīd dodoties dabā var izdoties to atrast!

Suga ir plaši izplatīta Centrāleiropā un Austrumeiropā, galvenokārt mēreni siltā un mērenā joslā. Latvijā suga sastopama samērā reti, nevienmērīgi, galvenokārt Rietumlatvijas Piejūras zemienē, Austrumlatvijā un Viduslatvijā Daugavas ielejā un tās pieteku apkārtnē. Latvijā suga aug tuvu areāla ziemeļu robežai. 

Suga sastopama mitrās un purvainās palieņu un ārpuspalieņu pļavās, krūmājos. Sibīrijas skalbi galvenokārt apdraud dabisko zālāju aparšana, nosusināšana, dabisko zālāju aizaugšana un pārganīšana. Dabisko mitro pļavu iznīcināšana un fragmentācija veicina populācijas un ģenētiskās daudzveidības samazināšanos. Ņemot vērā, ka suga ir dekoratīva, tās atradnes tiek postītas arī stādu un ziedu ieguves dēļ.

Ja dodoties dabā ieraugi sibīrijas skalbi, ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.