Jau šīs nedēļas izskaņā svinēsim Lieldienas, kuru laikā ne viena vien mājsaimniecība cels galdā arī paipalu olas. Bet vai zināji, ka paipala Latvijā novērtēta kā jutīga suga? Šis vērtējums, pēc IUCN skalas, iekļauj paipalu apdraudēto sugu sarakstā, tādēļ paipalu (Coturnix coturnix) celsim mēneša sugas godā!

Paipala ir neliels irbju apakšdzimtas putns, kas garumā nepārsniedz 16 - 18 cm. Neliels ir arī putniņa svars, vidēji svārstoties no 70 - 140 gramiem. Vislielākais svars novērojums pirms migrācijas uzsākšanas un vairošanās sezonas beigās, kā arī jāatzīmē, ka visbiežāk paipalu mātītes ir nedaudz smagākas par tēviņiem. 

Paipalu rotā raibi dzeltenbrūns apspalvojums, kurā mijas gaišākas un tumšākas svītriņas. Pazode balta, un tēviņiem virs acīm ir balta svītra, kas līdzinās uzacij. Šī ir sauszemes suga, kas lielākoties uzturā dod priekšroku dažādām sēklām un sīkiem bezmugurkaulniekiem. 

Sugai  ir plašs izplatības areāls, un var to var sastapt lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumu daļā un Āfrikā. Paipala ir gājputns.

Paipala mājo uz sauszemes mērenā klimata un tropu joslās. Visbiežāk paipalu var sastapt zālāju biotopos, it īpaši ļoti garā un biezā zālē. Sugai ne pārāk patīk mežmalas un pļavu nomales, bet to var novērot labības tīrumos. Paipalu dabā gan ir grūti pamanīt, jo tā slēpjas labībā vai garā zālē, un nelabprāt lido. Tāpat, lai izvairītos no potenciāliem draudiem, paipala biežāk izvēlas skriet, nevis lido. Ja nu putns tiek pēkšņi iztraucēts, tas visbiežāk paceļas spārnos uz neilgu laiku, un drīz vien nolaižas zālē citviet, lai atkal paslēptos. Līdz ar to, paipalu biežāk var dzirdēt, nevis redzēt. Īpaši labi to var atpazīt pēc tēviņu dziedāšanas, kas visbiežāk dzirdama no rītiem un vakaros. 

Savvaļā paipalām nav monogāmas attiecības, jo tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm. Arī mātītes mēdz sapāroties ar vairākiem tēviņiem, tomēr tas notiek retāk.

Ligzdošanas teritorijās vispirms ierodas paipalu tēviņi, kas par savu klātesamību paziņo ar skaļu dziedāšanu. Kad ierodas mātīte, pāris izvēlas vietu ligzdai. Tēviņš mātītei ar zemu nolaistiem spārniem dejo riesta deju, sabožot pakakles un krūšu spalvas. 

Paipalu ligzda tiek būvēta garā zālē. Savvaļas paipalu ola sver apmēram 8,5 gramus, tā ir pelēcīga vai gaiši brūna ar brūniem raibumiņiem. Vidēji vienā dējumā ir 8—13 olas. Inkubācjas periods ilgst 17—20 dienas. Eiropā ligzdošana visbiežāk norit no maija līdz augustam. Jaunās paipalas spēj lidot, jau nepilnu 2 nedēļu vecumā.

Ja kādreiz dodoties dabā ieraugi paipalu - ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.