Oktobra mēneša aizsargājamās sugas godā ceļam parasto plaušķērpi. Tieši šobrīd to labi var pamanīt uz lapu koku stumbriem dabiskos mežos, parkos, alejās un parkveida pļavās.

Kad rudens lapu krāšņums pazudis, mežos un parkos īpaši izceļas daudzkrāsainie ķērpji. Parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria skatienu piesaista uzreiz – laponis ar izteiktām lentveida daivām ir krietni lielāks par citiem ķērpjiem. Sausā laikā plaušķērpja lapoņa virspuse ir pelēcīgi brūna, savukārt mitrumā tā nereti kļūst koši zaļa.  Arī nosakumu ķērpis ieguvis pateicoties lapoņa struktūrai, kas atgādina plaušu alveolu rakstu. Kādreiz plaušķērpis ticis izmantots tautas medicīnā.

Parastais plaušķērpis sastopams uz lapu kokiem: kļavām, liepām, apsēm, ozoliem, ošiem u.c. kokiem ilglaicīgos mežos, kā arī parkos, alejās un parkveida pļavās. Ķērpi apdraud dzīvotņu izzušana, tas ir jutīgs pret gaisa piesārņojumu. 

Latvijā parastais plaušķērpis sastopams samērā reti visā teritorijā, tajā skaitā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Mežole”, arī Gaujas nacionālajā parkā un citviet. Pasaulē suga sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Āfrikā.