2024. gada 22.-24. maijā projekta LIFE for Species abinieku un rāpuļu eksperts Andris Čeirāns piedalījās LIFE projektu platformas konferencē “Abinieku un rāpuļu aizsardzības izaicinājumi un iespējas Eiropā (Amphibian and Reptile Conservation (ARC) Challenges and Opportunities in Europe). Pasākumu organizēja projekts Steps for LIFE un tas norisinājās Santander, Spānijā. Konferencē piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku no gandrīz 30 LIFE un citu ES programmu projektiem, kā arī ieinteresēto pušu pārstāvji (EK, IUCN, WWF, ARC TRUST UK u.c.).

Pasākuma mērķis bija apmainīties pieredzē par abinieku un rāpuļu aizsardzībā pielietotajām metodēm un monitoringa tehnikām. A. Čeirāns konferencē piedalījās likumdošanas un politikas ietvara darba grupas sesijā kā ievadrunātājs, sniedzot mutisku prezentāciju par Latvijā apdraudētās herpetofaunas aizsardzību, ar īpašu uzsvaru uz IUCN kritērijiem balstītu taksonu novērtējumiem un provizoriskā aizsargājamo sugu saraksta kritērijiem (The Protection of Threatened Herpetofauna in Latvia, with an emphasis IUCN-based taxa evaluations and proposals for the protected species list criteria). Konferences laikā bija iespēja piedalīties arī citu darba grupu diskusijās, kas bija veltītas klimata izmaiņu ietekmei aizsargājamo teritoriju aizsardzības kontekstā, invazīvo abinieku un rāpuļu sugu kontrolei un antropogēnās ietekmes mazināšanai.

Galvenie secinājumi un atziņas:

1) Latvijā kopumā tiek izmantoti līdzīgi abinieku un rāpuļu aizsardzības līdzekļi kā citviet Eiropā;

2) Eiropā pastāv kopīgas problēmas abinieku un rāpuļu aizsardzībā. Tās saistītas ar zemes īpašumtiesībām, projekta rezultātu ilgtermiņa noturību, nepietiekamiem finanšu līdzekļiem u.c.;

3) lai gan Latvijā, salīdzinot ar daudzām Rietumeiropas valstīm, biežāk sastopamās abinieku un rāpuļu sugas ir salīdzinoši labā stāvoklī, tomēr ​​īpaši apdraudētajām sugām Latvijā tiek veltīti mazāki aizsardzības pasākumi.

4) lai gan Latvija kavējas ar IUCN kritēriju izmantošanu savu aizsargājamo sugu sarakstu izstrādē, tomēr mums plānota jauna pieeja elastīga aizsargājamo sugu saraksta pielāgošanas sistēmas izveidē;

5) Latvijā ir laba komunikācija un atgriezeniskā saite starp ekspertiem un valsts dabas aizsardzības iestādēm.