Vai zināji, ka aizsargājamās sēnes slēpjas arī pļavās, ne tikai mežos? Septembra mēneša sugas godā celsim sarkano stikleni (Hygrocybe punicea), vienu no krāšņākajām zālāju sēnēm Latvijā.

Lai arī dažviet sarkanā stiklene tiek uzskatīta par ēdamu, sēni ēst nav ieteicams, jo tā uzkrāj kadmiju, kas var būt toksisks un var izraisīt arī kuņģa darbības traucējumus. Protams, sēne saudzējama arī tās retuma dēļ. 

Sarkanā stiklene ir zālāju sēne, un zālāju sēnēm ir nozīmīga ekoloģiskā loma – tās ir augsnes saprotrofi, veido simbiozi ar sūnām vai mikorizu ar zālājos augošajiem kokiem. Tām ir arī estētiskā vērtība – to krāsainie augļķermeņi izdaiļo zālājus rudenī.

Vairāk par sugu un to, kā vari sugai palīdzēt, lasi tās faktu lapā. PDF versija pieejama šeit. Faktu lapas makets: Kristīna Bondare

Zālājos sastopamas arī citas kritiski apdraudētas (CR) stiklenes – ugunszvīņu H. intermedia, smaržīgā H. quieta, melnbrūnā H. spadicea un rožainā porpolomopsis calyptriformis. Tām ir mazi, gļotaini, trausli, gandrīz caurspīdīgi augļķermeņi, nereti spilgtās krāsās – dzeltenā, oranžā, rozā. Tajos aug arī kritiski apdraudētā (CR) lavandas vālene Clavaria zollingeri ar violetu 4–8 cm augstu augļķermeni un jutīgā (VU) sermuļu saussardzene Lepiota erminea ar līdz 10 cm augstu pienkrāsas augļķermeni

Sarkanās stiklenes augļķermenis ir augstumā sasniedz līdz 15cm, sēnes cepurīte ir 5–12 cm plata, cinobrsarkana līdz asinssarkana, spīdīga, lipīga, zvanveida, ar nelīdzenu, saplaisājušu malu. Mīkstums balts, ar neizteiktu smaržu. Lapiņas mēdz būt dzeltenas līdz oranžsarkanas, retas, pieaugušas pie kātiņa. Kātiņš ir  6–12 cm garš, 0,8–2,0 cm resns, sarkandzeltens, sarkans, pie pamata balts; cilindrisks, spīdīgs un nav lipīgs.

Sarkanā stiklene Latvijā novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR).