Projekta LIFE FOR SPECIES ekspertiem sākusies jaunā lauka pētījumu sezona. Vai tā būs tik pat atradumiem bagāta, kā iepriekšējā? Atskatīsimies uz pērnās lauka sezonas vienu no priecīgākajiem notikumiem Latvijas faunā – trīs vaboļu sugām, kas Latvijā konstatētas pirmoreiz.

Projekta bezmugurkaulnieku sugu grupas vadītājs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks un entomologs Dmitrijs Teļnovs projekta LIFE FOR SPECIES lauka darbu laikā 2021. gada sezonā Tērvetē pirmo reizi Latvijā konstatējis īsspārņu sugu Atheta oblita un ķirmju sugu Hemicoelus costatus, savukārt Latgales pusē, Kombuļu apkārtnē atrasts līdz šim Latvijas faunā vēl nezināms platsmeceris Choragus sheppardi. Visas trīs vaboļu sugas ir pavisam nelielas: vien ~ 2-5 mm garas, tādēļ to pamanīšanai un arī sugas noteikšanai ir nepieciešama eksperta iemaņas, kā arī sugām vēl nav dots latviskais nosaukums. Divas no jaunatklātajām sugām  - platsmeceris un īsspārnis - saistītas ar koksnes sēņu klātbūtni, savukārt ķirmim nozīmīga dzīvotne ir nokaltuši lapu koki.

Platsmeceris Choragus sheppardi
Platsmeceris Choragus sheppardi ir 1.7-2.4 mm sīka, īsi cilindriska vabole, kas saistīta ar Diatrype stigma koksnes askusēni. Vabole ir tumši brūna, taustekļu divi pirmie posmi - oranži-dzelteni. Segspārni īsi un salīdzinoši biezi apmatoti. Latvijā šīs sugas pāris konstatēts Kombuļi apkārtnē lapkoku meža malā pie Čerņavas ezera uz nokaltuša platlapja koka kritalas zara. Latvijas kaimiņos šī platsmeceru dzimtas suga konstatēta Zviedrijā, Somijā, Krievijas Karēlijā un Kaļiņingradas apgabalā un Polijā. Baltijas valstīs un Baltkrievijas reģionā atradne Latgalē pagaidām ir vienīgā zināmā.

Platsmeceris Choragus sheppardi. Foto: Reinhard Weidlich, Chemnitz, Vācija.

Īsspārnis Atheta oblita
Īsspārnis Atheta oblita ir 2-2.4 mm sīka, vienkrāsaini melna, iegarena vabole ar gaišām kājām. Atheta ir viena no sugām bagātākām vaboļu ģintīm Eiropas un visas Eirāzijas faunā. Šo īsspārņu noteikšana ir ļoti sarežģīta, jo visas sugas ir ārēji līdzīgas un noteikšanā galvenokārt izmanto vien pieredzējušam speciālistam pamanāmas atšķirības šo vaboļu anatomijā. Daži Atheta oblita eksemplāri ievākti 2021.g. jūlijā uz kātiņpiepes augļķermeņa vecā lapu koku alejā Tērvetē, savukārt līdz sugai tie noteikti vēlāk laboratorijā, ar vācu ekspertu palīdzību. Šī īsspārņu suga saistīta ar dažādu sugu sēnēm un piepēm, sastopamā visā Centrālajā un Ziemeļeiropā, Krievijas Eiropas daļā, bet Baltijas valstīs un Baltkrievijā atradums no Tērvetes pagaidām ir vienīgais zināmais visā reģionā. Šīs sugas konstatēšana Latvijā bija sagaidāma un ir likumsakarīga.

Ķirmis Hemicoelus costatus. Foto: Reinhard Weidlich, Chemnitz, Vācija.

Ķirmis Hemicoelus costatus
Ķirmis Hemicoelus costatus ir cieši saistīts ar nokaltušiem lapu kokiem. Vabole ir tumši brūna līdz melna ar biezu un īsu, velvetam līdzīgu, gaišu apmatojumu ķermeņa virspusē. Ķermeņa garums ir 3-5 mm. Tērvetē suga tika atrasta zem stāvošas, nokaltušas un daļēji apdegušas kļavas mizas, uz sausas koksnes. Ziemeļeiropas un Baltijas reģionā šī suga līdz šim bija atrasta un zināma tikai Dānijā un Zviedrijā. Tādēļ jaunā atradne Latvijā būtiski paplašina zināšanas par šīs ķirmju dzimtas sugas izplatību un  Tērvete pagaidām ir vienīgā vieta visā Baltijā, kur Hemicoelus costatus ir konstatēts. Šīs vaboles atradums apliecina atmirušas  koksnes būtisku nozīmi daudzām bezmugurkaulnieku sugām. Arī Hemicoelus costatus noteikšanu līdz sugas līmenim konsultēja speciālisti no Vācijas. Hemicoelus costatus ir reti sastopama suga visā tās izplatības areālā.

Projekta finansētāji un partneri