Morfoloģija un bioloģija. Āķdegunim raksturīgs iegarens ķermenis, kas sašaurinās astes virzienā, tieva astes pamatne. Ķermeņa garums līdz 21 cm, parasti 15 cm. Galva, skatā no augšas, trīsstūrveida. Purns izliekts uz augšu un beidzas ar diviem koniskiem izaugumiem abās pusēs. Augšžoklis sniedzas pāri apakšžokļa galam. Galvas apakšdaļā aiz mutes atrodas daudz taustekļiem līdzīgu bārkšu. Galvas lejasdaļā katrā pusē divi neasi dzeloņveidīgi izaugumi. Ķermeni klāj vairogveida, dzeloņveida ragvielas plāksnītes garenisku rindu veidā. Sānu līnija nesasniedz astes spuras pamatni. Krāsai ir dažādi brūni, pelēki un zaļi toņi ar gaišiem laukumiem. Galva raiba, uz ķermeņa ir vairākas tumšas, platas šķērseniskas joslas pāri mugurai un sāniem no pakauša aizmugures līdz astes pamatnei. Vēders ir gaišāks, pelēkbalts vai balts. Vairošanās periodā krūšu spuru mala var būt oranža. Dzimumgatavību sasniedz pirmajā, otrajā dzīves gadā. Sugai raksturīga iekšēja apaugļošanās. Dzīves ilgums ir 3–4 gadi (Ložys, Repečka 2001; Florin 2014; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Sastopama Baltās un Barenca jūras piekrastē, Atlantijas okeānā un ar to saistītajās jūrās – Ziemeļjūrā, Norvēģu un Baltijas jūrā, kurā tā biežāk sastopama DR daļā (Ložys, Repečka 2001; Florin 2014; SLU Artdatabanken 2020). Latvijas ūdeņos sastopama ļoti reti, vienīgie novērojumi zinātniskajās uzskaitēs ir Baltijas jūras atklātās daļas D daļā. Sugas sastopamības apgabala (EOO) atbilstoši IUCN metodikai pašlaik nav nosakāms nelielā atradņu skaita un to izvietojuma dēļ, apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2 (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Eiropas un Baltijas jūras mērogā suga ir novērtēta kā neapdraudēta (LC) (HELCOM 2006; Florin 2014; Nieto et al. 2015). Latvijā pētījumi sugas reģionālās populācijas novērtēšanai nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Bentiska jūras zivs, uzturas piekrastē gan uz smilšainām, gan uz dūņainām gruntīm 20–70 m dziļumā. Ziemot var ievērojami dziļāk, Skagerakā līdz 270 m (Plikšs, Aleksejevs 1998). Suga ir eirihalīna – apdzīvo biotopus ar plašu sāļuma diapazonu. Sastopama arī lielāku upju estuāros (Florin 2014). Nārsto no februāra līdz maijam. Kāpuri pelaģiski, līdz sasniedz ~20 mm garumu (Ložys, Repečka 2001). Barojas galvenokārt ar daudzsartārpiem un vēžveidīgajiem (SLU Artdatabanken 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Tā kā suga ir saistīta ar piekrasti, apdraudējumu var radīt seklūdens biotopu degradācija, ko izraisa dažādu veidu piekrastes attīstīšana (piemēram, vējparku un ostu būvniecība un uzturēšana). Draudi iekļauj arī ūdens kvalitātes pasliktināšanos – eitrofikāciju un ķīmisko piesārņojumu (Florin 2014). Tā kā kopumā trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai novērtētu sugas izplatību, ir jāveic specializēts uz sugas konstatēšanu vērsts monitorings, kas iekļauj vides DNS metodes. Kad sugas izplatība ir precizēta, jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, sugas biotopu platību un to pārmaiņām. Ņemot vērā, ka sugas izzušanas riska izvērtējumam šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Hooknose – Agonus cataphractus. Found along the coasts of the White and Barents Seas, the Atlantic Ocean and its adjacent seas – the Norwegian, North and Baltic Seas. In the Baltic Sea, it is more abundant in the southeastern part. The species is very rare in Latvian territorial waters, and the only records from scientific surveys are from the southern part of the open Baltic Sea. The EOO in the Latvian territorial waters, according to the IUCN methodology, is currently not determinable due to the small number of sites and their distribution, while the AOO is 8 km2. The species is assessed as Least Concern (LC) at both the European and Baltic Sea levels. No studies have been carried out in Latvia to assess the regional population. It is a benthic marine fish inhabiting both sandy and muddy coastal seabeds at depths of 20–70 m. The species is euryhaline – it inhabits habitats with a wide range of salinity. The species has no economic importance. As a coastal species, it can be threatened by the degradation of shallow water habitats due to various types of coastal development (e.g. construction and maintenance of wind farms and ports). These threats may also include degradation of water quality through eutrophication and chemical pollution. Due to the overall lack of information to make an assessment of the extinction risk – the EOO of the species has not been determined, the regional population size and changes are unknown – the species has been assigned the category Data Deficient (DD). The species is not on the lists of international agreements, species of EU importance and Latvian lists of protected species. Specialised species detection targeted monitoring, including environmental DNA analysis, is needed to assess the distribution of the species. Studies on the regional population size, habitat extent and changes are also needed.
Literatūras saraksts
