Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–25 (40) cm augsts lakstaugs, sakņu pusparazīts. Stublājs stāvs vai pacils, nereti nedaudz zarots. Lapas lineāras līdz lineāri iegarenas, 3–4 cm garas, 1–2 mm platas, ar vienu dzīslu. Ziedi ķekarā, retāk skarā, sēdoši. Seglapas vismaz 2–3 reizes garākas nekā ziedi. Apziedņa lapas četras, ārpusē zaļas, iekšpusē netīri baltas, līdz pusei saaugušas. Pie zieda pamata trīs pieziedlapas, kas atgādina stublāja lapas, malējās 2–3 reizes īsākas nekā vidējā. Pēc noziedēšanas apziednis paliek pie augļa. Auglis – riekstiņš, 2,0–2,5 mm garš. Augļnesis līdz 1 mm garš. Zied no maija beigām līdz jūlijam (Hendrych 1980; Baroniņa 2003; Bojnanský, Fargašová 2007; Priedītis 2014). Apputeksnē kukaiņi, ir arī pašappute. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Alpu linlape sastopama Eiropas centrālajā un D daļā, dienvidos galvenokārt kalnu apvidū, mēreni siltajā un mērenajā joslā (Hendrych 1980; Govaerts 2024). Latvijai tuvākās populācijas atrodas Krievijā Pleskavas apgabalā, kur suga ir sastopama atmatās, lauku malās un smilšainās vietās. Zināmas četras vēsturiskas atradnes Pleskavas apgabala centrālajā un R daļā un divas jaunas atradnes Pleskavas apgabala centrālajā un DR daļā, kur suga konstatēta 1998. un 2002. gadā (atkārtoti konstatēta 2004. gadā) (Ефимов, Конечная 2018). Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai. Latvijā zināmas divas vēsturiskas atradnes: Dorotpoles apkārtnē (1895. gads) un Gaiduļu ezera apkārtnē (1974. gads) (Табака 1982; Baroniņa 2003).
Populācija. Nav datu. Latvijā ir divas vēsturiskas sugas atradnes. Pēdējo reizi tā atrasta 1974. gadā apmēram 500 m uz dienvidiem no Gaiduļu ezera, sausā grantainā paugurā. Pārbaudot šo teritoriju, konstatēts, ka potenciālā sugas atradne ir aizaugusi ar mežu, tās apkārtnē ir ierīkots karjers un veikta kailcirte. Taču sugai piemērotas dzīvotnes ir saglabājušās atradnei piegulošajā teritorijā. Šādas dzīvotnes ir arī citviet valsts A daļā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Barības vielām nabadzīgu, sausu augteņu suga, kas aug galvenokārt klajās vietās (Tichý et al. 2023). Zālāju, krūmāju, dzīvotņu ar nesaslēgtu augāju, tostarp klinšu, suga (Axmanová 2022). Sugai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Eiropā suga sastopama saulainās nogāzēs, meža izcirtumos, kalnu pļavās, neitrālās līdz nedaudz skābās augsnēs (Bojnanský, Fargašová 2007). Latvijā suga atrasta sausos, skrajos skujkoku mežos (Baroniņa 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tā kā suga Latvijas teritorijā pēdējo reizi ir konstatēta pirms 50 gadiem, nav informācijas par draudiem un ietekmēm uz sugas populāciju. Draudi ir noteikti pēc raksturīgajām dzīvotnēm un tās ietekmējošiem faktoriem, kā arī pēc linlapju Thesium L. ģinti (pļavas linlapes T. ebracteatum) ietekmējošiem faktoriem. Latvijā sugu potenciāli apdraud dabiskā sukcesija un eitrofikācija, kā arī intensīva mežsaimnieciskā darbība, zemes lietojuma veidu maiņa.
Aizsardzība. Vēsturiskās atradnes atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Latvijā suga nav konstatēta gandrīz 50 gadus, nav datu, lai izstrādātu priekšlikumus sugas saglabāšanai. Potenciāli sugu iespējams konstatēt Latvijas DA un D reģionos. Tāpēc vēlami mērķtiecīgi sugas meklējumi tai piemērotās dzīvotnēs.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Alpine bastard toadflax – Thesium alpinum. In Latvia, it occurs close to the northern limits of the range. Two historical sites are known in Latvia: Dorotpole (1895) and the vicinity of Lake Gaiduļu (1974), where the species was last recorded on a slope with dry gravel soil. Nearly 50 years later, the Lake Gaiduļu locality was overgrown with forest, a quarry was established in its vicinity, and forestry operations took place. Habitats suitable to the species have been preserved in the adjacent territory, therefore there is still a potential to find the species. The species grows in dry, sparse coniferous forests. Since the species was last recorded in Latvia almost 50 years ago, there is no data on threats and impacts. It is potentially threatened by habitat changes caused by natural succession and eutrophication, forestry operations (clearcutting), and mechanical damage to soil and ground vegetation. There is still a potential to find the species in the south-eastern and eastern parts of Latvia.
Literatūras saraksts
