Atgriezties
Jutīga (VU)

Apaļvācelītes krokkausīte

Solenostoma sphaerocarpum (Hook.) Steph.

 
Jutīga (VU)

Apaļvācelītes krokkausīte

Solenostoma sphaerocarpum (Hook.) Steph.

Foto: Līga Strazdiņa – apaļvācelītes krokkausīte.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: apaļvācelītes jungermannija Jungermannia sphaerocarpa Hook.
Dzimta: Solenostomataceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: VU B1ab(iii,iv)+2ab(iii,iv); D2, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2016.
Statuss tuvējās valstīs: Norvēģijā (LC 2021), Zviedrija (LC 2020), Igaunija (VU 2018), Polija (LC 2018).
Biotopi: 1.3. Veci jaukti platlapju meži, 1.6. Nogāžu un gravu meži, 1.7. Ozolu meži, 1.14. Veci vai dabiski
boreāli meži, 8.5. Karbonātisku pamatiežu atsegumi, 8.6. Netraucētas alas, 8.7. Smilšakmens atsegumi.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 7.2. Dambji un ūdens saimniecības/izmantošana, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums, 11.1. Dzīvotņu nobīde un pasliktināšanās.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība,
4.2. Apmācība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Koši līdz blāvi zaļi augi klājienos. Dzinumi pacili līdz atstāvoši, līdz 3 cm gari, 0,5–2,0 mm plati, zaroti. Uz stumbra bezkrāsaini vai pelēki rizo- īdi, retāk – violeti. Lapas apaļas, 0,5–1,0 mm garas un platas, ar ierotītu apmali. Amfigastriju nav. Lapu šūnās 5–6 eļļas ķermeņi, viegli graudaini, ovāli. Lapu šūnas vidusdaļā seš- stūrainas ar noapaļotiem galiem. Perianti bumbierveida, spārnoti, ar bārkstainu galu. Sporofītu veido reti, sporangiji sarkanbrūni, apaļi; sporas viegli graudainas, apaļas (Atherton et al. 2010; Balakin 2011; Liepiņa 2017).

Izplatība. Cirkumpolāra boreālo un kalnu reģionu suga augstuma amplitūdā 40– 1100 m v.j.l. Diezgan bieži un plaši izplatīta lielākajā daļā Eiropas, lai gan tā ir sastopama tikai kalnos centrālajā un D daļā (Hodgetts 2015). Ārpus Eiropas konstatēta Āzijā, Āfrikā, Dienvid- un Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (Neben, Philippi 2005). Latvijā ļoti reta suga. Pirmo reizi konstatēta 1925. gadā Vidzemē uz smilšakmens klints pie Lorupes Siguldā (J. Strautmanis). 2004.–2022. gadā ir zināmas sešas atradnes Vidzemē Gaujas un Lojas krastā (A. Opmanis, 2004–2021, J. Kluša, 2020) un Kurzemē Moricsalā (A. Mežaka, 2009). Sastopamības apgabals (EOO) ir 2181 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km².

Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir ļoti liela. Lai gan daudzās valstīs suga ir diezgan reta, citās tā ir izplatīta. Šobrīd Eiropā nav vērojama liela reģionālās populācijas mazināšanās, un pašreizējā sugas populācija tiek uzskatīta par stabilu (Schnyder 2019). Pētījumi par reģionālās populācijas lielumu Latvijā nav veikti. Fiksētas gan bagātīgas, gan nelielas atradnes, tomēr pieejamā informācija ir nepilnīga. EOO un AOO norāda uz apdraudētu reģionālās populācijas stāvokli Latvijā. Ņemot vērā sugai piemērotu mikrobiotopu (smilš- akmens atsegumu) ierobežoto izplatību Latvijā, arī šo biotopu apdraudošos faktorus, turpmāk nav sagaidāms nozīmīgs skaitlisks populācijas pieaugums.

Biotopi un ekoloģija. Aug uz smilšakmens, reizēm sastopama arī uz kaļķakmens, ēnainās un mitrās vietās (Liepiņa 2017). Latvijā piecas no sešām atradnēm konstatētas uz smilšakmens atsegumiem. Lielbritānijā sugai piemēroti substrāti ir mitri smilšakmeņi gar ūdenstecēm, reti – kaļķakmeņi. Novērota sabiedrībā ar divsmaiļu pumpurzareni Cephalozia bicuspidata (Atherton et al. 2010; Blockeel et al. 2014).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Iespējamie draudi Eiropā sugai ir slāpekļa satura pieaugums vidē un ūdenslīmeņa izmaiņas (Nebel, Philippi 2005). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Visas sugas atradnes ir ĪADT: Moricsalas dabas rezervātā un Gaujas Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes, biotopi, jārīko mācības, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, apdraudošajiem faktoriem.

Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.

Summary. Round-fruited flapwort – Solenostoma sphaerocarpum. A quite common and widespread liverwort in most of Europe, although it is restricted to the mountains in the central and southern parts. Outside Europe, it is found in Asia, Africa, South and North America, including Greenland. It was first found in Latvia by J. Strautmanis in 1925. Today, there are six known localities found between 2004 and 2022 in Vidzeme on the banks of the Rivers Gauja and Loja and in Kurzeme at Moricsala. EOO is 2,181 km², and AOO is 20 km². In Latvia, no significant population increase is expected in the future. The species grows on sandstones, sometimes also on limestone, in shady and moist places. Potential threats to the species in Europe include increasing nitrogen levels in the environment and changes in water levels. In Latvia, it is assessed as Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. All localities of the species are in protected nature territories – the Moricsala Strict Nature Reserve and the Gauja National Park. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, expert training and studies on the population size, distribution and dynamics, and threatening factors should be carried out.

Literatūras saraksts

  • Atherton, I., Bosanquet, S., Lawley, M. (eds). 2010. Mosses and Liverworts of Britain and Ireland – A Field Guide. London: British Bryological Society, 848.
  • Balakin, V. 2011. XX. Solenostoma Mitten, emend. Zerov, J. Linn. Soc. Bot., 8: 51 1865 * [From Greek solen, canal and stoma, mouth, alluding to perianth suddenly narrowed to mouth] In: Flora of North America North of Mexico, Vol. 28. Bryophyta, Part 2. http://www.mobot.org/plantscience/bfna/V3/JungSolenostoma.htm [skatīts 18.02.2023.].
  • Blockeel, T.L., Bosanquet, S.D.S., Hill, M.O., Preston, C.D. (eds). 2014. Atlas of British & Irish Bryophytes. Newbury: Pisces Publications, 1250.
  • Hodgetts, N.G. 2015. Checklist and Country Status of European Bryophytes – Towards a New Red List for Europe. Irish Wildlife Manuals, No. 84. Ireland: National Parks and Wildlife Service, Department of the Arts, Heritage and the Gaeltacht, 125.
  • Liepiņa, L. 2017. Īpaši aizsargājamās un reti sastopamās sūnu sugas Latvijā. Latvijas vides aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs. LVAF projekts Nr.1-08/171/2017, 154.
  • Nebel, M., Philippi, G. 2005. Die Moose Baden-Württembergs. Band 3. Spezieller Teil (Bryophyta: Sphagnopsida, Marchantiophyta, Anthocerotophyta). Ulmer, Stuttgart, 709.
  • Schnyder, N. 2019. Solenostoma sphaerocarpum (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T87530847A87741587. [skatīts 18.02.2023.].
Projekta finansētāji un partneri