Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Nelieli, 3,5–4,0 mm augsti hidrofili augi zaļās vai iezilganās velēnās uz mitriem iežu atsegumiem upju tuvumā vai upēs. Stumbrs taisns. Lapas mēlveida, to gals īsi smails. Sausas lapas sačokurotas, mitras – taisni atstāvošas. Lapas mala vidusdaļā atrotīta. Lapas dzīsla spēcīga, beidzas pirms lapas gala vai ir garāka par to un veido īsu akotu. Lapas uz stumbra pretējas, veido 4–5 (10) pārus. Stumbra lejasdaļā lapas mazākas (0,25–0,30 mm), tuvojoties galam, – lielākas (1,2–1,4 mm). Lapas gals rantains, ar platu leņķi, šūnas lapas galā vairāk vai mazāk apaļas, izkārtotas koncentriski. Sporofītu veido bieži auga augšdaļā. Setas dzeltenas vai iesarkanas, 1,5–2,5 mm garas, sporangiji 0,4–0,5 mm, cilindriski, atveres tuvumā nedaudz šaurāki. Kaliptra ar garu knābīti, liela, pārklāj visu sporangiju, apakšpusē gari bārkstaina (veciem augiem bārkstis nolūst). Peristoms vienkāršs (Erzberger 2016; Liepiņa 2017).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā (Schnyder et al. 2019), ārpus tās konstatēta tikai DR Āzijā (Palestīnā) (Nebel, Philippi 2001). Augstuma amplitūda 100–360 (400) m v.j.l. (Erzberger 2016; Schnyder et al. 2019). Latvijā konstatētas 30 atradnes. Pirmie sugas novērojumi bija 1890. (A. Brutāns), 1926. (J. Strautmanis), 1930. (A. Apinis) un 1953. gadā (E. Vimba). Mūsdienās līdz 2022. gadam zināmas vēl 26 atradnes visos Latvijas novados (A. Āboliņa, A. Bambe, G. Evarte-Bundere, A. Opmanis, I. Rēriha, L. Strazdiņa, U. Suško, E. Zviedre). Sastopamības apgabals (EOO) ir 45 410 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2. Daļa Daugavas baseinā ietilpstošo vēsturisko atradņu iznīcinātas līdz ar Pļaviņu HES būvniecību, tādējādi mazinājies EOO un AOO. Sugas izplatību ierobežo tas, ka piemērotu biotopu Latvijā dabiski ir maz un tie ir izolēti.
Populācija. Eiropā sugas reģionālajai populācijai nav zināmu izmaiņu, taču nav arī tiešu pierādījumu par tās vispārēju mazināšanos (Schnyder et al. 2019). Kvantitatīvi pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām nav veikti. Nav zināms, vai vēsturiskajās atradnēs suga joprojām ir sastopama, tomēr daļa Daugavas baseinā ietilpstošo atradņu vairs nepastāv. Nav prognozējams nozīmīgs populācijas pieaugums.
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo bioloģiski augstvērtīgus biotopus ar paaugstinātu gaisa mitrumu, kas visbiežāk atbilst ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidiem. Pēc Latvijas herbārija datiem, suga novērota uz bāziskiem dolomītiežu, smilšakmens, kaļķiežu atsegumiem ūdeņu tuvumā vai uz upē iegremdētiem iežiem. Eiropā aug uz kaļķainiem akmeņiem un laukakmeņiem upju krastos un kanālu sienām, vietās, kuras bieži klāj ūdens (Nebel, Philippi 2001; Meinunger, Schröder 2007; Papp 2008). Latvijā sastopama kopā ar parasto irdeni Dichodontium pellucidum, resnsetas spārneni Fissidens crassipes, sīksto ūdensstrupknābi Hygroamblystegium tenax, krasta dumbrstrupknābi Leptodictyum riparium (J. Strautmaņa, A. Opmaņa, U. Suško novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ūdens piesārņojums un aluviālo biotopu stāvokļa pasliktināšanās. Ja barības vielu saturs ūdenī ir pārāk augsts, sugu izkonkurē aļģes (Meinunger, Schröder 2007). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliels EOO, kā arī neliela un sadrumstalota AOO, prognozēta nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Puse atradņu ir ĪADT – dabas liegumos “Pilskalnes Siguldiņa”, “Ruņupes ieleja”, Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Abavas senleja”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi un jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Pocket-moss – Fissidens arnoldii. The moss is widespread in Europe; outside Europe occurring only in south-west Asia. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1890. 30 localities have been recorded in all municipalities of Latvia. EOO is 45,410 km2, and AOO is 100 km2. No quantitative studies on the regional population size and changes of the species in Latvia have been carried out. It is not known whether the species is still present in the historical localities, but some localities in the Daugava basin no longer exist. No significant population increase is expected. In Latvia, the species grows on alkaline dolomite, sandstone, limestone outcrops near water or on rocks submerged in rivers. The species is threatened by water pollution and the deterioration of alluvial habitats. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and small and fragmented AOO, with predicted continued decline in habitat area and quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Half of the species’ localities are in protected nature areas. Protection of the localities occupied by the species and of habitats, and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
