Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Mazi, bālzaļi vai dzeltenzaļi divmāju augi, nereti nelielās velēnās. Sterilos dzinumus parasti veido divi gandrīz stāvi zari, 0,3–0,7, reti līdz 1,5 cm gari, 0,5–1,5 mm plati. Lapas sakārtotas slīpi divās rindās, plati olveidīgas vai taisnstūrainas, divdaivainas (1/4–2/5 lapas plātnes), ar atliektām daivām, 0,4–1,2 mm garas un 0,2–1,0 mm platas. Labi attīstītiem dzinumiem lapu platums apmēram vienāds ar to garumu. Šūnas ar lieliem trijstūrveida vai mezglainiem uzbiezinājumiem stūros. Sporofītu veido ļoti reti. Lapu daivu galos bieži veidojas lodveidīgi bālzaļu vairķermeņu sakopojumi (Шляков 1980; Paton 1999).
Izplatība. Cirkumboreāla – boreāla kalnu suga, saistīta ar skujkoku mežiem. Plaši sastopama Fenoskandijā, Tatros, Alpos un Urālos. Konstatēta arī Japānā un Ziemeļamerikā (Бакалин 2005; Konstantinova 2019). Latvijā atrastas 48 atradnes, izņemot Zemgali un Dienvidkurzemi, kur tā nav konstatēta. Suga zināma kopš 20. gs. beigām. Pirmie novērojumi 1996. gadā Latgalē Kaplavas pagastā netālu no Baltkrievijas robežas, Kurzemē pie Šlīteres bākas un Vidzemē dabas liegumā “Mežole” (U. Suško). Sastopamības apgabals (EOO) ir 47 821 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 176 km2.
Populācija. Domājams, reģionālā populācija Eiropā ir stabila. Tomēr Skandināvijā un Krievijas ziemeļos ir reģistrētas samērā lielas apakšpopulāciju lieluma svārstības atkarībā no laikapstākļiem dažādos gados. Nesen atrastas desmit jaunas apakšpopulācijas Tatros (Górski, Váňa 2014). Tā ir neliela suga, kas var palikt neievērota. Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētītas. Suga atradnēs parasti sastopama nelielā daudzumā.
Biotopi un ekoloģija. Sugai raksturīga šaura ekoloģiskā amplitūda. Sastopama uz mitras, trupošas skujkoku, retāk lapu koku (ozola, melnalkšņa, bērza) koksnes purvainos un vāji nosusinātos egļu mežos, parasti vecos un dabiskos mežos ar blīvu vainagu klāju (Шляков 1980; Paton 1999; Āboliņa 2008; Bambe 2008). Ļoti reti aug arī uz kūdras gar takām (Damsholt 2002). Pavadošās sugas ir ložņu zvīņlape Lepidozia reptans, sašaurinātā stāvzarīte Neoorthocaulis attenuatus, līklapu novellija Nowellia curvifolia, lēveru krāšņlapīte Schistochilopsis incisa, rudens pārlapīte Syzygiella autumnalis, praulu četrzobe Tetraphis pellucida (B. Bambes, J. Klušas novērojumi). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir kailcirtes mitros, vecos mežos un to tuvumā. Latvijā 40% atradņu ir mežu teritorijās, kur iespējama vai jau tiek plānota mežsaimnieciskā darbība. Tā kā suga saistīta ar mitriem un pārmitriem mežu biotopiem, to negatīvi ietekmē mežu meliorācija. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo prognozēta nepārtraukta reģionālās populācijas mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Kopumā 60% jeb 28 atradnes konstatētas ĪADT: Teiču dabas rezervātā, dabas liegumos “Dvietes dumbrāji”, “Jaša”, “Mežole”, “Palšu purvs”, “Pluču tīrelis”, “Vesetas palienes purvs”, Slīteres un Gaujas Nacionālajos parkos, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, kā arī jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Baiba Bambe*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Small notchwort – Lophozia ascendens. A widely distributed liverwort in Fennoscandia, the Tatra Mountains, the Alps and the Ural Mountains. It is also found in Japan and North America. It was first found in Latvia by U. Suško in 1996. A total of 48 localities of the species have been found in Latvia, except in Zemgale and south Kurzeme, where it has not been recorded. EOO is 47,821 km2, and AOO is 176 km2. In Latvia, the regional population size and trends have not been studied. The species is usually found in small numbers in the localities. It grows on moist, decaying coniferous wood, and less frequently on deciduous wood (oak, black alder, birch), in swampy and poorly drained spruce forests – usually in old, natural forests with a dense canopy. The species is threatened by clear-cutting in wet, old forests and their surroundings, as well as by drainage. In Latvia, 40% of the known localities are in forest areas where forestry activities are possible or already planned. It is assessed as Vulnerable (VU) due to predicted continued decline in its regional population. A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species must be maintained. In total, 60% of the species’ localities have been found in protected nature territories – the Teiči Strict Nature Reserve, “Dvietes dumbrāji”, “Jaša”, “Mežole”, “Palšu purvs”, “Pluču tīrelis”, “Vesetas palienes purvs” Nature Reserves, the Slītere and Gauja National Parks, and the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
