Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs līdz 60 cm augsts lakstaugs. Veido nelielus, skrajus cerus. Zvīņlapas un apakšējo lapu makstis brūnas līdz tumšā purpurkrāsā. Lapas 2–5 mm platas. Ziedkopa 20–25 cm gara, dažādvārpu: viena augšējā – vīrišķo ziedu vārpiņa, 2–3 apakšējās – sievišķo ziedu vārpiņas, zemākā vārpiņa attālināta, ar kātu. Pūslīšu plēksnes īsākas nekā pūslīši, ar smaili, rūsas brūnas. Pūslīši 3,5–5 mm gari, gaiši dzeltenzaļi, nereti ar purpurkrāsas lāsumiem, ar dzīslām, olveidīgi lancetiski, pakāpeniski sašaurinās dziļi divzobainā knābītī. Auglis – pūslītī ietverts rieksts. Zied maijā un jūnijā (Baroniņa 2001, 2003). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002).
Izplatība. Suga sastopama galvenokārt Eiropā, arī dažviet Āzijā un Āfrikas Z daļā (Govaerts 2024). Eiropas Z daļā sastopama galvenokārt jūru piekrastes tuvumā. Igaunijā bieži sastopama piejūras zālājos (eElurikkus 2022), bet Lietuvā suga ir reti sastopama R un D daļā (Matulevičiūte 2021). 19.–20. gs. Latvijā reģistrētas tikai trīs vēsturiskās atradnes (Ainažu, Tukuma un Limbažu apkārtnē), visas Rīgas līča tuvumā (Baroniņa 2003). Jaunākajā no tām – Ainažu apkārtnē – suga atrasta 1962. gadā un tiek uzskatīta par izzudušu (V. Baroniņa, nepubl. dati). 2022. gadā tā atrasta jaunā vietā – Mērsragā. Iespējams, suga sastopama arī citviet Latvijā. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācija. Zināmajā atradnē suga aizņem 100 m2 platību zālājā. Datu par populācijas lielumu un pārmaiņām nav.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mitrās, bieži karbonātiskās, iesāļās augtenēs (Tichý et al. 2023). Eiropā suga sastopama gan piejūras, gan iekšzemes zālājos iesāļās augtenēs, kā arī kaļķainos zāļu purvos un avotos, kas izgulsnē avotkaļķus (Sádlo et al. 2006; Mucina et al. 2016). Latvijā suga novērota slapjā pļavā Ainažu apkārtnē, aptuveni 6 km no jūras (LU BI kartotēka). 2022. gadā konstatētajā atradnē Mērsragā attālinātais grīslis auga piejūras zālājā kopā ar maura retēju Potentilla anserina, dzelzszāli Carex nigra, šaurlapu ceļteku Plantago lanceolata, vītolu staģi Inula salicina. Zālājs aizaug ar parasto niedri Phragmites australis.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Zālāju neapsaimniekošanas vai nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ tajos pieaug parastās niedres segums, tāpēc zālājiem raksturīgās sugas var pakāpeniski izzust. Sugu apdraud arī zālāju nosusināšana.
Aizsardzība. Pagaidām vienīgā atradne ir dabas parkā “Engures ezers”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic mērķtiecīga sugai piemērotu dzīvotņu izpēte vēsturisko atradņu apkārtnē, kā arī citviet Baltijas jūras un Rīgas līča tuvumā. Piejūras zālāji dabas parkā “Engures ezers” jāpļauj vai jānogana lielākā platībā, nekā tas tiek darīts pašlaik. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Distant sedge – Carex distans. A very rare species in Latvia, with only three records (Ainaži, Tukums and Limbaži) from the 19th–20th century. All three localities lie close to the Gulf of Riga. In the locality in Ainaži where the species was found in 1962, the species is currently considered extinct. In 2022, C. distans was found in a coastal grassland in Mērsrags (ca. 100 m2) where it grows together with Potentilla anserina, Carex nigra, Plantago lanceolata and Inula salicina. The population size of the species is unknown. The species may occur elsewhere in Latvia. Both the AOO and the EOO are 4 km2. Due to a lack of management or inappropriate management of grasslands, the suitable habitats are dominated by reeds leading to the decline of semi-natural grassland species. C. distans is threatened by the drainage of wet grasslands. Targeted surveys of suitable habitats are necessary in the vicinity of previously known sites and in other areas near the Baltic Sea, including the Gulf of Riga. The coastal grasslands along the seashore in the “Engures ezers” Nature Park should be restored and managed over a larger area than currently. It is recommended to include the species on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
