Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–50 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, nezarots, ar īsiem matiņiem. Rozetes lapu nav. Stublāja lapas pamīšus, ar nelielu kātu, lancetiskas, līdz 10 cm garas, mala ar nelieliem, strupiem, augšupvērstiem zobiņiem, pamats sekli sirdsveida vai nošķelts. Pielapes lapveida, 2–5 cm garas, pie pamata dziļi zobainas. Ziedkāts līdz 5 cm garš, klāts ar īsiem, gaišiem matiņiem. Ziedi pa vienam, galvenokārt stublāja augšdaļā lapu žāklēs. Vainaglapas gaišzilas ar tumšzilu dzīslojumu. Piesis īss, strups, zaļgans vai zaļganbalts. Auglis – pogaļa. Zied maija beigās un jūnijā. Vasaras otrajā pusē virs parastajiem ziediem var veidot kleistogāmus ziedus (Gavrilova 2003; Wind 2010; Priedītis 2014).
Izplatība. Centrāleiropā un Rietumāzijā, retāk Austrum- un Ziemeļeiropā un Centrālāzijā sastopama suga (GBIF 2023). Baltijas valstīs sastopama reti un nevienmērīgi (Lekavičius et al. 1996). Igaunijā konstatēta tikai R daļā un salās (Working version... 2020). Latvijā droši zināma tikai dabas parkā “Dvietes paliene”. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Salīdzinot ar vēsturiskajiem datiem, sugas sastopamība ir būtiski mazinājusies. Līdz 1991. gadam suga novērota vēl vismaz divos apvidos (Ērberģē un Rīteros), taču 2022. gadā konstatēts, ka šīs atradnes ir iznīcinātas vai dzīvotne pilnībā pārveidojusies. Dažviet suga tikusi noteikta kļūdaini.
Populācija. Pēdējās desmitgadēs pētījumi par sugas populācijas dinamiku nav veikti. Netieši par populācijas izmaiņām var spriest pēc sugas dzīvotnes pārveidojumiem – zemes lietojuma veida maiņas, susināšanas u. c. Pamatojoties uz pētījumiem Centrāleiropā, šīs darbības negatīvi ietekmē sugas populāciju, taču fakti nav izmantojami secinājumiem par sugas populācijas dinamiku (Danihelka et al. 2009). Vienīgajā atradnē Latvijā 2022. gadā uzskaitīti vismaz 86 indivīdi, lielākā to daļa bija pilnībā attīstījusies un ziedoša. Nav veikti pētījumi par populācijā notiekošajiem procesiem.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug mitrās, vāji skābās līdz vāji bāziskās augtenēs, parasti klajās vietās (Tichý et al. 2023). Sugai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Eiropas centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir palieņu zālāji līdzenumos un molīnijas Molinia zālāji (Sàdlo et al. 2007). Pavasarī sugai ir nepieciešama mitra vai applūstoša augsne, bet vasarā tā var izturēt ilgstošu sausumu (Danihelka et al. 2009). Ziemeļeiropā suga aug daļēji noēnotās, kaļķainās vietās – upmalu krūmājos, krūmainās un parkveida pļavās, laucēs, purvainās pļavās, alvāros (Wind 2010). Atradnē Latvijā tā izteikti aug saskares joslās starp neapsaimniekotu un apsaimniekotu zālāju vai aramzemi, zālājos vecupju krastos, starp zālāju un krūmāju. Arī Eiropas centrālajā daļā tai ir raksturīgi augt palieņu meža un zālāju saskares joslā. Var būt sastopama arī palieņu mežos ceļu risēs, izcirtumos (Danihelka et al. 2009).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējumi Latvijā nav pētīti, taču saskaņā ar literatūras datiem suga ir tieši atkarīga no paliem, mitrām vietām upju palienēs (Danihelka et al. 2009). Tātad dažādas upju hidroloģiskā režīma maiņas, palieņu zālāju susināšana varētu negatīvi ietekmēt sugas saglabāšanos. Vienīgā zināmā atradne atrodas Ilūkstes krastos un palienē. Augšup pa upi krastos un palienē konstatētas invazīvās sugas – adatainā dzeloņgurķa Echinocystis lobata – audzes ne tikai krūmājos un saskares joslās, bet arī zālājos vairāku hektāru platībā kā neatbilstošas apsaimniekošanas sekas, kas apdraud augsto vijolīti. Sugu apdraud arī dabisko zālāju uzaršana, apsaimniekošanas pārtraukšana.
Aizsardzība. Vienīgā atradne ir dabas parkā “Dvietes paliene”. Dabas aizsardzības plānā nav norādīta sugai nepieciešamā apsaimniekošana.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta tai piemērotās dzīvotnes – upju palieņu zālāji un palieņu meži –, lai meklētu jaunas atradnes, kā arī populācijas dinamika. Nav pieļaujama Ilūkstes un Berezaukas sateces apkārtnē applūstošo zālāju, kas tieši robežojas ar abām upēm, uzaršana. Jāapsaimnieko zālāji, jāierobežo invazīvo augu sugu izplatība. Jāveic pētījumi par hidroloģisko režīmu dabas parkā “Dvietes paliene” saistībā ar sugai nepieciešamajiem augšanas apstākļiem.
Autore: Inita Svilāne.
Summary. Fen violet – Viola elatior. In Latvia, both the AOO and the EOO are 4 km2. The species’ distribution has decreased significantly. Currently, only one locality in Latvia is known in the “Dvietes paliene” Nature Park (in 2022, with at least 86 individuals). In the past, the species has also been recorded in some other localities in Latvia; however, during the last 30 years, most localities have been lost, or the species was misidentified. In Latvia, it grows on ecotones between grassland and arable land and shrubs, and in grasslands on the banks of oxbows. The species is directly dependent on seasonal flooding; therefore, it is important to protect the natural seasonal flooding regime at the confluence of the River Ilūkste and the River Berezouka. Studies on population dynamics and habitat suitability are needed.
Literatūras saraksts
