Morfoloģija un bioloģija. Slaida pūce ar dzeltenbrūni raibu apspalvojumu un izteiktām spalvu “austiņām”. Vēderpuse gaiši dzeltenbrūna ar izteiktiem gareniskiem tumšiem raibumiem. Acis oranžas (LOB 1998). Sugas klātbūtne visbiežāk konstatējama pēc balss, taču par pieaugušo putnu teritoriālajiem saucieniem daudz labāk ir dzirdami mazuļu barības prasīšanas saucieni. Barībā izmanto galvenokārt strupastes. Pati ligzdu nebūvē, bet priekšroku dod atklātā un mozaīkveida ainavā esošām zaru (galvenokārt vārnu) ligzdām. Dējumā 4–7 olas. Sekmīgā ligzdā vidēji 2,54 mazuļi. Gājputns, neliela daļa pārziemo Latvijā, taču pēdējās desmitgadēs ziemo arvien mazāk (LOB 1998; Avotiņš jun. 2019; Avotins et al. 2023).
Izplatība. Cirkumpolārs ligzdošanas areāls – no Kanādas centrālās un ASV Z daļas sniedzas pāri Eiropai un nedaudz arī Ziemeļāfrikai līdz Japānai. Ziemošanas areāls lielākoties pārklājas ar ligzdošanas areālu, taču ziemeļu populāciju putni ziemā pārceļo uz dienvidiem, savukārt uz dienvidiem no ligzdošanas areāla – ASV D daļā un Meksikā, Centrālāzijā un Ķīnas DA daļā – sastopama tikai ziemā (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā gandrīz nav mainījusies (ļoti neliels pieaugums) (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 1664 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 78 183 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija mazinās (BirdLife International 2021a). Eiropas populācijas tendence nav zināma. Baltkrievijas, Lietuvas un īstermiņā arī Igaunijas populācija ir stabila. Ilgtermiņā Igaunijas populācija palielinās. Krievijas populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 3766–12 362 pāri (7532–24 724 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija svārstās, bet īstermiņa tendence ir neskaidra (Ķerus u. c. 2021). Aprēķinot populācijas pārmaiņu apjomu, izmantojot ilgtermiņa datus, redzams populācijas samazinājums par vairāk nekā 50% trijās paaudzēs.
Biotopi un ekoloģija. Sugai nozīmīga plaša atklāta ainava, kurā dominē zālāji (jo vairāk, jo labāk), aramzemēm ir negatīva ietekme uz biotopu piemērotību, savukārt papuvēm – neliela pozitīva ietekme. Nozīmīga ir parku, kapu ar kokiem, aleju mežu puduru un mežmalu sastopamība. Nozīmīgākās ir tās vietas, kurās kokaudze pārsniedz cirtmetu (Avotiņš jun. 2019). Paaudzes ilgums: 5,7 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva lauksaimniecība – gan pesticīdu lietošana, gan aršana, kas iznīcina barības bāzi. Olu dēšanas laikā suga ir jutīga pret traucējumu. Ligzdošanas sekmes negatīvi ietekmē sīko zīdītāju populāciju ciklu apstāšanās zemā populācijas līmenī. Mežu ciršana kailcirtē pie lauksaimniecības zemēm palielina sugai piemērotās barošanās vietas, bet mazina potenciālo ligzdu vietas. Savukārt lauksaimniecības zemju pamešana rada to aizaugšanu ar krūmiem un kokiem, mazinot barošanās biotopus, savukārt apsaimniekošanas intensifikācija mazina pieejamās barības daudzumu un kvalitāti. Ligzdas iet bojā, ja ligzdošanas laikā cērt kokus. Suga iet bojā uz autoceļiem (Avotiņš jun. 2019).
Aizsardzība. Ausainā pūce nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā. Tiek veikts ligzdojošās populācijas monitorings (Avotiņš 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāīsteno sugas aizsardzības plāns, tostarp jāsaglabā zālāji un jāapsaimnieko tie, lai palielinātu mazo zīdītāju skaitu, jāsaglabā mežmalas, jāpārtrauc mežizstrāde un jaunaudžu kopšana no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, jāpalielina atstājamo ekoloģisko koku skaits. Jāturpina sugas monitorings, papildinot to ar ligzdošanas sekmju monitoringu, un jāatjauno grauzēju monitorings (Avotiņš 2019).
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Long-eared Owl − Asio otus. In Latvia, the distribution has not changed significantly since the 1980s, but the differences in information, surveying methods and technical support are likely to have played an important role. The AOO of the breeding population is 1,664 km2, and the EOO – 78,183 km2. The breeding population is estimated at 3,766–12,362 pairs (7,532–24,724 adult individuals). The population is fluctuating in the long term, while the short-term trend of the population is unclear. Calculation of the magnitude of population changes with the use of long-term data allows to conclude that a population decline of more than 50% has occurred over three generations. A wide open landscape dominated by grasslands is important as foraging sites. The abundance of parks, cemeteries with trees, avenues, small forest clusters and woodland edges is important for breeding. The most important places are those where the age of the stand exceeds the final felling age. The species is threatened by intensive farming – pesticide use and ploughing – which destroys the food base. The species is sensitive to disturbance during the egg-laying period. Breeding success is negatively affected by the disruption of rodent population cycles (cyclical fluctuations in population size), with populations remaining at low levels. Nests are destroyed by felling trees during the breeding season. Individuals die on the roads. Monitoring of the breeding population is ongoing. The species must be included on the list of protected species of Latvia. To protect the species, a species conservation plan must be implemented, which includes the conservation and management of grasslands to increase the number of mammals, preservation of forest edges, cessation of logging and maintenance clearing of young stands from 1 April to 30 June, increasing the number of ecological trees to be left, and continued monitoring of the species, which must be supplemented with the monitoring of breeding success, and the monitoring of small mammals must be resumed.
Literatūras saraksts
